Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40% – 50%), kvarca (25% – 30%), krāsainiem minerāliem - vizlas (līdz 15%). Granīta toņu gamma variē no gaiši rozā līdz pelēkam un pat dažādām melno toņu nokrāsām. Granīts ir blīvs magmatisks kalnu iezis ar graudainu struktūru. Tā nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda “granum” – ‘grauds’.
Latvijā pastāv vietējie un atnestie ieži. Pie vietējiem iežiem pieskaitāmi pamatieži, kas cēlušies šeit un tagad redzami kārtām dabiskos un mākslīgos atsegumos. Atnestie ieži ir laukakmeņi, ko ledājs nesis no ziemeļiem, no Somijas, Zviedrijas, Baltijas jūras un Igaunijas ziemeļu krasta.
Tumšie, pelēkie, noapaļotie, dažāda lieluma granīti, gneisi un tiem radnieciskie ieži izkaisīti visā Latvijā. Baltie vai iepelēkie Igaunijas silura kaļķakmeņi - kā oļi un grants tāpat izbārstīti pa visu zemi. Sarkanie vai brūnie kvarcīti sastopami samērā reti. Granītiem un gneisiem ir izcila nozīme celtniecībā, bet Igaunijas silura kaļķakmeņiem rūpniecībā – dedzinātu kaļķu ieguvei kaļķu cepļos.
Atkarībā no šo minerālu graudu lieluma izšķir rupjgraudainos un sīkgraudainos. Mūsu vietējie granīti atrodas dziļi zemē. Somijā tie iznāk zemes virspusē, uz dienvidiem Somu jūras līča un Igaunijas sāk noiet dziļumā. Latvijā tie ieguļ jau apmēram 1 km dziļumā un Lietuvā vēl dziļāk. Austrumos no Latvijas teritorijas turpretī tie atkal iznāk virspusē.
Granītu iegūst daudzās pasaules valstīs: Itālijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Brazīlijā un Norvēģijā, Spānijā, arī Ķīnā, kas importē galvenokārt smalkgraudu granītu. Atkarībā no tā iegūšanas vietas, tam ir dabas dots, īpašs izskats, kas ir pieejams tikai konkrētā reģiona raktuvēs.
Interjerā granīts tiek izmantots sienu apdarē (tai skaitā arī mitrās telpās), kāpnēs, galda virsmu un kolonnu veidošanā, turklāt tāpat kā marmors lieliski piemērots kamīnu ārējai apdarei.
Granīts ir lieliski piemērots virtuvē – tas ir izturīgs pret traipiem, cirtieniem, skrāpējumiem, karstumu un tas nebojājas karstas pannas vai atklātas liesmas iedarbībā.
Šim akmenim raksturīga īpaša izturība, tādēļ bieži tiek izmantots āra apdarē – ēku fasādēm, kāpnēm, strūklakām. To bieži izmanto arī krastmalu un pieminekļu izveidē, dažādu celtņu apšūšanā, obelisku un kolonnu izgatavošanā, fasāžu apdarē.
Granīta masīvums un blīvums, tā plašās faktūras iespējas padara to par vienu no pamatmateriāliem monumentālajā skulptūrā.