Lietvārdam ir divas dzimtes – vīriešu un sieviešu dzimte.
Lietvārdiem vīriešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
|
-s, -š
|
-is
|
-us
|
|
suns
kalns
zieds
|
lācis
kūlis
kaķis
|
ledus
medus
lietus
|
Lietvārdiem sieviešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
|
-a
|
-e
|
-s
|
|
māja
soļotāja
laka
|
egle
sēne
zemene
|
pils
govs
zivs
|
Vārdi tas, tā, tie, tās, viens, viena, vairāki, vairākas palīdz noteikt lietvārda dzimti un skaitli.
Ir daži lietvārdi, kuri derīgi gan vīriešu dzimtei, gan sieviešu dzimtei. Šos lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem. Tie parasti beidzas ar galotni -a vai -e:
nepraša, tiepša, auša, pļāpa.
Par kopdzimtes lietvārdiem pieder arī daudzi no sieviešu dzimtes lietvārdiem radušies uzvārdi ar galotnēm -a un -e:
Oskars Apse, Juris Krūze, Aivars Lapsa
Oskars Apse, Juris Krūze, Aivars Lapsa
Lietvārdiem ir divi skaitļi: vienskaitlis un daudzskaitlis.
|
vienskaitlis
|
daudzskaitlis
|
 viena lelle
|
divas lelles
|
 viens zirgs
|
divi zirgi
|
Tādus lietvārdus, kurus lieto tikai vienskaitlī, sauc par vienskaitliniekiem, bet tādus, kurus lieto tikai daudzskaitlī, sauc par daudzskaitliniekiem.
|
vienskaitlinieki
|
daudzskaitlinieki
|
|
laime
nauda
dejošana
sarma
|
bikses
šķēres
durvis
ļaudis
|
Lietvārdi vienskaitlī un daudzskaitlī atbild uz jautājumiem kas? kā? kam? ko? ar ko? kur?.
