Atomenerģija
Pēckara pasaule bija kļuvusi par industriālo pasauli. Raksturīgākais šajā laikā ir atomenerģētika, automatizācija un kosmosa apguve. Pēckara periodā zinātnieki centās atrast iespējas, kā atomenerģiju pielietot miera apstākļos. 1954. gadā PSRS, bet pēc 2 gadiem arī ASV, tika uzceltas pirmās atomelektrostacijas. Amerikāņi radīja pirmo atomzemūdeni, bet padomju zinātnieki - pirmo atomledlauzi 1957. g. („Ļeņins”). Atomenerģiju sāka uzskatīt par galveno nākotnes enerģijas avotu.
80. gados jau 25 valstīs darbojās 423 atomelektrostacijas. Tomēr Černobiļas AES avārija 1986. gadā lika saprast, ka tas var radīt katastrofālas sekas.
Pāris dienas pēc avārijas 30 km rādiusā ap Černobiļas AES tika izveidota “zona” no kuras evakuēja gandrīz visus iedzīvotājus. Zonas teritorijā atradās vairāki ciemati, pat 50 000 liela pilsēta – Pripjata (Prypiat).
Avārija Černobiļas AES
Automatizācija
ENIAC
1944. gadā korporācija IBM (International Business Machines Corporation) izlaida pirmo elektronisko skaitļojamo mašīnu „Mark-I”. To jau 1937. gadā izgudroja ASV zinātnieks Hovards Eikenes.
1946. gadā Pensilvānijas universitātē radītais uzlabotais „ENIAC” spēja sekundē izdarīt 5000 operāciju un svēra 30 tonnas.
1973. gadā ASV tika izgatavoti pirmie personālie skaitļotāji. 20. gs. beigas jau var nosaukt par datorizācijas laikmetu.
Kosmiskie pētījumi
1957. gada 4. oktobrī PSRS palaida pirmo Zemes mākslīgo pavadoni. Pēc gada pavadoni palaida arī ASV. Sākās sacensības starp abām lielvalstīm kosmosa apguvē.
1961. gada 12. aprīlī krievs Jurijs Gagarins ar kosmisko kuģi Vostok-1 pirmo reizi aplidoja apkārt zemei. Pēc desmit mēnešiem to izdarīja amerikāņu kosmonauts Džons Glens.
J. Gagarins
N. Armstrongs
1969. gada 17. jūlijā amerikāņu astronauts Nils Armstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kurš spēra kāju uz Mēness.
70. gados ASV izgatavoja daudzkārt izmantojamu kosmosa kuģi. 1981. gadā tika palaists pirmais šāda tipa kuģis Columbia. Daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu attīstība notika līdz 1986. gadam, kad notika lielākā katastrofa kosmosa izpētes vēsturē – tūlīt pēc palaišanas uzsprāga – Challenger.
Sākās arī citu Saules sistēmas planētu – Merkura, Veneras un Marsa – izpēte. 60. gados ar kosmisko pavadoņu palīdzību kļuva iespējama informācijas pārraide vienlaikus uz visu zemeslodi. Pirmā tiešā teletranslācija caur sakaru pavadoni notika 1962. gadā.
Medicīna
Ievērojamākie sasniegumi medicīnā bija cilvēku orgānu transplantācija un to mākslīgo aizstājēju izgudrošana. 50. gados veiksmīgi tika pārstādīta pirmā mākslīgā niere.
1967. gadā tika veikta sirds transplantācija, ko veica Dienvidāfrikas kardioķirurgs Kristjans Bārnards . Tiesa gan, pirmais pacients nodzīvoja tikai 18 dienas.
K. Bārnards
1953. gadā Lielbritānijas zinātnieks F. Kriks kopā ar amerikāņu bioķīmiķi Dž. Vatsonu atklāja DNS (dezoksiribonukleīnskābes) uzbūvi. Tas kļuva par gēnu inženierijas sākumu. Ar tās palīdzību varēja atklāt daudzas slimības un to ārstēšanas iespējas.
1981. gadā tika atklāta pirmā saslimšana ar AIDS (organisma aizsargspēju zaudēšana). Tas kļuva par 20. gadsimta mēri.
Atsauce:
http://www.industreality.lv/wp-content/uploads/2009/08/300px-chernobyl_disaster.jpg
http://www.don-lindsay-archive.org/talk/eniac.jpg
http://savok.name/uploads/1201116587_gagarin_2_09.jpg
http://www.britannica.com.ph/article_images/91728.jpg
http://www.don-lindsay-archive.org/talk/eniac.jpg
http://savok.name/uploads/1201116587_gagarin_2_09.jpg
http://www.britannica.com.ph/article_images/91728.jpg
Atsauce:
http://www.twoheartsfilm.com/wp-content/uploads/2009/02/001b.jpg