Šogad beidzas projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” pēdējais satura ieviešanas posms izglītības iestādēs un, tuvojoties projekta noslēgumam, vēlamies uzzināt ar izglītību saistītu cilvēku un ekspertu domas.
Uz ceturto sarunu esam aicinājuši Dr. philol., filoloģi, latviešu valodas pasniedzēju un Skola2030 vecāko eksperti Intu Urbanoviču, lai runātu par to, kas ir valoda mūsdienu izpratnē, vai šodien skolās pastāv obligātās literatūras saraksts, kā mainās valodas mācīšanās un mācīšanas procesi, ikdienā ienākot digitālajiem rīkiem, un kā nepazaudēt sevi un latvietību plašajā informācijas, valodu un iespēju pasaulē.
Kāds, Jūsuprāt, bija galvenais Skola2030 projekta mērķis?
Skola2030 projekts bija ļoti vajadzīgs. Neviena reforma nav viegla, tās nekad sabiedrībai nepatīk. Bet šīs reformas mērķis ir modernizēt izglītības sistēmu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, kas ir būtiski mainījušās pēdējo gadu desmitu laikā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrību pēdējo 30 gadu laikā, varam redzēt, ka notikušas ļoti straujas izmaiņas – gan politiskajā, gan ekonomiskajā sistēmā. Patiesībā – izmaiņas notikušas it visā ap mums, skarot arī izglītības sistēmu. Tādēļ šīm reformām bija pats pēdējais brīdis. Mēs visi esam tikai ieguvēji, ka ir Skola2030 projekts, kas šīs reformas mēģina uzturēt, ieviest un attīstīt sabiedrībā. Bet līdz optimālam rezultātam vēl tāls ceļš ejams!
“Mēs nevaram valodai un tās lietotājiem izvirzīt tās pašas prasības, kas bija aktuālas sabiedrībai pirms 50 vai 100 gadiem. Tajā pašā laikā, nedrīkstam aizmirst, ka latviešu valodai ir jāizdzīvo, lai arī rīt tā mums būtu.”
Visās paaudzēs tā bijis un būs, ka liksies: iepriekš tā zāle bijusi zaļāka un saule bijusi siltāka. Tā var dzirdēt sakām arī par latviešu valodas zināšanām – kādreiz latviešu valodu prata labāk. Tomēr ir mainījusies situācija un ārējie apstākļi, un mēs nevaram valodai un tās lietotājiem izvirzīt tās pašas prasības, kas bija aktuālas sabiedrībai pirms 50 vai 100 gadiem. Tajā pašā laikā, nedrīkstam aizmirst, ka latviešu valodai ir jāizdzīvo, lai arī rīt tā mums būtu. Tas ir nepārtraukts balanss, kas jāmeklē starp tradicionālo un jauno – tādu meklēja gan jaunlatvieši, gan mūsu pirmie akadēmiskie valodnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns, tāds ir jāmeklē arī tagad! Ir jauni izaicinājumi, un mēs ar tiem tiksim galā!
Ko 21. gadsimtā vispār saprotam ar vārdu “valoda”? Ko nozīmē zināt latviešu valodu un mācīt latviešu valodu?
Mūsdienās izpratne par valodu kopumā ir kļuvusi daudz sarežģītāka. Kādreiz, runājot par valodu, atbilde bija, ka valoda ir sazināšanās līdzeklis. Pašreiz valodas funkcionālā dažādība tiek izrasta plašāk. Valoda ir domāšanas līdzeklis, ietekmēšanas līdzeklis, apkārtējās realitātes sakārtošanas un izpratnes līdzeklis. 20. gadsimtā uzsvēra arī valodas estētisko, nacionālo funkciju. Mēs nevaram noliegt, ka valoda ir arī viens no varas izpausmes veidiem. Mācot valodu vai pašam lietojot valodu, jāapzinās, ka tas ir viens no varas instrumentiem, un rūpīgi jādomā, kā es varu šo instrumentu lietot.
Mūsdienās, gan mācot, gan lietojot valodu, svarīgs akcents ir šī funkcionālā daudzveidība: cik dažādos veidos un cik dažādām vajadzībām mēs valodu varam izmantot. Tas ir jāapzinās skolēnam jau bērnudārzā. Valoda nav domāta tikai tam, lai sazinātos, valoda ir ļoti nozīmīgs sabiedriskās dzīves organizēšanas līdzeklis dažādos aspektos.
Vēl viens ļoti svarīgs aspekts, kas saistīts ar Skola2030 projektu, ja skatāmies tieši no latviešu valodas mācību priekšmeta aspekta un jaunajiem pārbaudes darbiem, ir runāšanas prasme. Mēs esam pieraduši vairāk uzmanības pievērst rakstu prasmei, īpaši 20. gadsimta beigās, tomēr nevar atstāt novārtā runāšanas prasmi.
“Skolotāji un dažādu iestāžu pārstāvji pārmet – kādēļ latviešu valodas eksāmenā nepieciešama runāšanas daļa, ja visi tāpat prot runāt latviešu valodā. Bet jāsaprot, ka šajā gadījumā runājam par izkoptu prasmi.”
Skolotāji un dažādu iestāžu pārstāvji pārmet – kādēļ latviešu valodas eksāmenā nepieciešama runāšanas daļa, ja visi tāpat prot runāt latviešu valodā. Bet jāsaprot, ka šajā gadījumā runājam par izkoptu prasmi. Nevis vienkārši sarunāties, bet pietiekami precīzi un kvalitatīvi nodot informāciju, lai otrs to saprot un spēj atkodēt pateikto ziņojumu pietiekami pilnvērtīgi. Es domāju, ka runāšanas prasmju izkopšana ir viens no lielajiem uzdevumiem, ar ko mums skolās jāstrādā aizvien vairāk, tas ir arī starppriekšmetu saiknes jautājums.
Kas vēl mainījies latviešu valodas mācīšanas procesā?
Ja runājam par izmaiņām un jauninājumiem, kas saistīti ar izglītības reformu, ir daudzi procesi, kas būtiski mainījušies ne tikai latviešu valodā, bet visos mācību priekšmetos kopumā. Piemēram tas, ka skolēns mācību procesā kļūst aktīvāks. Atceroties savus skolas gadus un strādājot universitātē, bieži vien novēroju, ka skolēns (arī students) ir pasīvā pozīcijā – viņš atnāk, paklausās un aiziet. Tomēr ir nepieciešams skolēnu iesaistīt stundas satura organizēšanā, jo tajā brīdī motivācija ir cita un mācību process veidojas pavisam citāds – jēgpilnāks, pašam skolēnam vai studentam interesantāks.
“Skolotājiem ir būtiski saprast, ka viņiem nevajag iet uz stundu kā uz gatavu izrādi, kurā viss ir sagatavots, kur zināms, ko skolotājs katru minūti teiks. Jābūt gatavam procesam, kuru var ietekmēt arī skolēns!”
Skolēna aktivitāte ir ļoti svarīga visos mācību priekšmetos. Skolotājiem ir būtiski saprast, ka viņiem nevajag iet uz stundu kā uz gatavu izrādi, kurā viss ir sagatavots, kur zināms, ko skolotājs katru minūti teiks. Jābūt gatavam procesam, kuru var ietekmēt arī skolēns! Procesu veido skolotājs kopā ar skolēniem, kopīgi tiekot līdz rezultātam! Mācību process nav iepriekš paredzams. Zinu, ka skolotāji no šī nedaudz baidās. Viņi bieži saka – nu kā es iešu uz stundu mācīt skolēnus, ja man nav gatavas mācību grāmatas, kurā visa informācija ir ierakstīta noteiktā secībā; ja es nezinu, kā mācīt. Tomēr, kā jau teicu, mācīšana un mācīšanās ir process, kurā piedalās skolēns un skolotājs, tai nevajadzētu būt regulārai viena rezultāta dublēšanai.
Kādi, Jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi ar ko skolotājam jāsaskaras, mācot tieši latviešu valodas mācību priekšmetus?
Runājot ar skolotājiem par jaunajiem mācību kursiem vidusskolā, lielākais izaicinājums ir prasme skolēnu motivēt. Respektīvi, skolotāji raizējas un norāda uz to, ka viņiem jāiet uz klasi, kurā daļai skolēnu nekas neinteresē, kurā skolēni sēž “tukšām acīm”. Tas ir būtisks jautājums – kā motivēt jaunieti 21. gadsimtā domāt par latviešu valodu, gramatikas likumiem, kā ieinteresēt izlasīt kādu daiļdarbu, lai par to varētu kopīgi diskutēt.
“Skolotāji raizējas un norāda uz to, ka viņiem jāiet uz klasi, kurā daļai skolēnu nekas neinteresē, kurā skolēni sēž “tukšām acīm”.”
Lai skolēns būtu aktīvs, jābūt interesei par to, ko viņš dara. Tas nav viegls uzdevums – ieinteresēt! Tajā pašā laikā – jaunietis ir jaunietis, un viņu diezgan ātri var motivēt ar viņam interesējošiem jautājumiem. Mūsdienās literatūrā var atrast jebkuru jautājumu, atliek tikai saprast, kas jaunieti interesē un kādā veidā līdz šai interesei aizvest. Šie paņēmieni ir, un tie lieliski strādā, nekas daudz laika gaitā nav mainījies paņēmienu klāstā. Nav tā, ka mūsdienu jaunieši absolūti neko negrib! Viņi grib, bet tas mazliet atšķiras no tā, ko gribējām mēs, resp., iepriekšējā paaudze. Es nevaru piespiest viņam gribēt to, ko gribēju es savos 13, 16 vai 18 gados. Nevajag vērtēt un dalīt pēc principa – ja man nepatīk tas, kas patīk jaunietim, tad tas automātiski ir slikti. Skolotājam ir jāskatās no jaunieša pozīcijām!
Vai informāciju tehnoloģiju integrēšana valodās ir liels izaicinājums skolotājiem?
No vienas puses, jā, ja viņi nav pazīstami ar šīm jaunajām tehnoloģijām, no otras puses, tas nav tik sarežģīti, jo mūsdienās ir grūti izvairīties no digitālajiem rīkiem. Ja skolotājs ikdienā izmanto telefonu, datoru, ja viņš skatās televīziju vai, piemēram, kādus video YouTube kanālā, tad visu šo pašu var izmantot arī skolā. Latviešu valoda ir tas mācību priekšmets, kur dažādas modernās iespējas var lieliski izmantot, jo valoda ir ieraugāma it visur ap mums. Nav tādas tehniskas ierīces vai digitālo rīku, kuros nebūtu lietota valoda. Pat ja tā nav latviešu valoda, tas nenozīmē, ka šo ierīci nevar izmantot latviešu valodas stundās. Piemērs – kāda videospēle angļu valodā, ko skolēni iemīļojuši spēlēt. Stundā var runāt par valodas lietošanu tajā un kopā ar skolēniem radīt spēles versiju latviešu valodā. Dziesma angļu valodā – brīnišķīgs radošais uzdevums! Kā dziesma skanētu latviešu valodas versijā, kā jūs to iztulkotu? Iespēju ir gana daudz, atliek tās pamanīt un radoši izmantot.
“Dažādi digitālie rīki – vārdnīcas, automātiskie tulkotāji, virtuālie asistenti. Ir tik daudz dažādu iespēju, kā tos varētu iekļaut mācību procesā. Un tas noteikti jādara!”
Dažādi digitālie rīki – vārdnīcas, automātiskie tulkotāji, virtuālie asistenti. Ir tik daudz dažādu iespēju, kā tos varētu iekļaut mācību procesā. Un tas noteikti jādara! Jo vairāk to darīsim, jo labāks un vērtīgāks būs rezultāts, ko skolā varēsim iegūt.
Informatīvā un tehnoloģiskā daudzveidība, droši vien, ir viens no faktoriem, kas nomāc skolotāju, jo šķiet, ka viņš nespēj to visu aptvert. Bet nevajag visu. Vajag atrast tieši to, kas attiecīgajā mirklī ir vajadzīgs un noder konkrētam skolotājam konkrētajā skolā un klasē. Piemēram, audiogrāmatas. Bērni negrib lasīt, bet ir iespēja daudz ko arī klausīties. Vai skolotāji zina, kāds ir piedāvājums, un var šo informāciju piedāvāt skolēniem? Arī es pati vairāk par audiogrāmatām uzzināju, kad manā auditorijā sāka mācīties studente ar redzes problēmām. Viņa iepazīstināja mani ar šo pasauli, un es sapratu, cik daudz laika var ieekonomēt, klausoties audiogrāmatas vai citus materiālus audioformātā.
“Skolotājam nav jāķer un jāgrābj viss un nav katrs rīts jāsāk ar visa interneta pārskatīšanu, lai saprastu, kas jauns atkal noticis pasaulē! Ir kritiski jāpārdomā, kas ir tās jaunās digitālās iespējas, ko nedaudz vienā reizē, nedaudz citā reizē piedāvāt skolēniem, lai veidotos dažādība.”
Skolotājam nav jāķer un jāgrābj viss un nav katrs rīts jāsāk ar visa interneta pārskatīšanu, lai saprastu, kas jauns atkal noticis pasaulē! Ir kritiski jāpārdomā, kas ir tās jaunās digitālās iespējas, ko nedaudz vienā reizē, nedaudz citā reizē piedāvāt skolēniem, lai veidotos dažādība. Tālāk jau pats skolēns ieraudzīs to ceļu, ko viņam meklēt un ko atrast! Jaunietim 21. gadsimtā nevajag mācīties visu no galvas. Viņš dzīvo pasaulē, kura piedāvā atbildes. Viņa uzdevums ir prast šīs atbildes ātri atrast. To es saku arī saviem studentiem – ja gribat špikot, dariet to legāli, bet jums tam ir tieši viena minūte! Ja spējat vienas minūtes laikā atrast nepieciešamo informāciju, jūs to varat darīt. Iedomājieties, cik daudz laika pirms tam studentam ir jāiegulda, lai viņš minūtes laikā atrastu vajadzīgo informāciju, kas ir pietiekami autoritatīva un kurai var uzticēties.
Vai digitālie rīki latviešu valodas mācīšanas procesā var noderēt kā atbalsta materiāli pedagogiem? Kādos mācību procesos skolotājs jēgpilni var integrēt digitālos mācību rīkus, darbojoties ar skolēniem?
Rīku ir gana daudz. Piemēram, vārdnīcas – tas ir lielisks materiāls. Vārdnīca mūsdienās nav tikai materiāls, kurā atrast vārdu skaidrojumu. Tur var iegūt plašu informāciju gan par pareizrakstības īpatnībām, gan par valodas vēstures jautājumiem, gan vārda stilistisko ierobežojumu, gan iepazīties ar dažādiem frazeoloģismiem. Vārdnīca ir viens no pirmajiem instrumentiem, ar kuru skolēnam jāiemācās strādāt neatkarīgi no tā, kurā jomā viņš pēc tam darbosies. Prasme lietot vārdnīcas noderēs jebkurā situācijā – vai parakstot bankas aizdevuma līgumu, vai rakstot iesniegumu, vai rakstot cenu zīmes veikalā, vai mēģinot izprast jauno informāciju ziņu portālā.
Vēl viens vērtīgs materiāls, ko varu ieteikt - korpusa materiāli korpuss.lv mājas lapā. Valodas korpuss aptver dažādus elektroniskus tekstus, kas ir apstrādāti automatizēti. Šajā lapā var novērot un analizēt, kā cilvēki lieto valodu. Un tas noder dažādās dzīves situācijās, ne tikai valodniekiem. Arī citu jomu pārstāvjiem, piemēram, juristiem, mediķiem, datorspeciālistiem, influenceriem jeb ietekmētājiem utt., ir nepieciešama prasme reaģēt uz valodas vajadzībām, ātri atrast skaidrojumu vai tulkojumu.
“Vārdnīca ir viens no pirmajiem instrumentiem, ar kuru skolēnam jāiemācās strādāt neatkarīgi no tā, kurā jomā viņš pēc tam darbosies.”
Piemēram, jautājums – kura vārdforma būtu lietojama latviešu literārajā valodā: euro vai eiro? Valodnieki savulaik pieļāva abas iespējas, bet korpusā uzreiz var redzēt, kuru formu un kuros kontekstos valodas lietotāji izvēlas, resp., latvieši paši ir izvēlējušies, un nav vajadzīgi gudri zinātniski raksti par šo tematu.
Portālā Uzdevumi.lv ir publicēti vairāk nekā 3000 dažādi materiāli latviešu valodā posmā no 1.-12. klasei. Kāds ir Jūsu vērtējums, iespaids par mūsu platformā publicēto saturu?
Uzdevumi.lv ir ļoti vērtīgs un noderīgs rīks. Pirmkārt, tā ir vērtīga platforma, kurā iestrādātas zināmas tradīcijas, un tas ir produkts ar vārdu. Savas darbības laikā esat pārbaudījuši un ieviesuši daudz materiālu un to apstrādes paņēmienu, kuri ir noderīgi gan skolēniem, gan skolotājiem un vecākiem. Man liekas, ka portāls ir ļoti bagātīgs! Arī man ir bijušas situācijas, ka ātri jāatrod kāds pareizrakstības tests vai cita informācija. Kur es tos meklēju? Protams, portālā Uzdevumi.lv. Jo tur tie ir! Man pašai nav tie jāgatavo, man tikai atliek tos pameklēt un tad izvēlēties, kas no tā visa noderēs noteiktajā reizē iedvesmai vai kā gatavs materiāls!
“Uzdevumi.lv ir ļoti vērtīgs un noderīgs rīks. Pirmkārt, tā ir vērtīga platforma, kurā iestrādātas zināmas tradīcijas, un tas ir produkts ar vārdu.”
Pabeidzot Skola2030 satura ieviešanu un skatoties izglītības reformas kontekstā, šobrīd šis bagātais materiāls būtu nedaudz jāpārstrukturē, lai tas saderētu ar jaunajām prasībām, kas aprakstītas standartā un jaunajās programmās. Jāsakārto pareizi akcenti, lai skolotājs labāk varētu ieraudzīt sasaisti un neapjukt plašajā materiālu klāstā. Tai pašā laikā, Uzdevumi.lv nedrīkst atteikties arī no senākiem materiāliem, kas ietver iepriekšējās tradīcijas, vadlīnijas, kā latviešu valodu mācīja, piemēram, pirms 10 gadiem. Tas ir svarīgi – nepazaudēt arī to iepriekšējo! Piemēram – latviešu valodas tēma par palīgteikumu veidiem. Ja Uzdevumi.lv portālā ir kāda teorija vai pārbaudes darbs par to, kā nosakāmi un analizējami dažādi palīgteikumu veidi, to nevajadzētu dzēst tikai tāpēc, ka jaunajā programmā šis temats nav aktuāls. Gramatika jau nemainās, un, iespējams, kādā kontekstā šī informācija var būt ļoti noderīga. Iepriekšējo tradīciju nevajag pazaudēt. Kas zina, kad mums to atkal vajadzēs!
Kā vērtējat Uzdevumi.lv piedāvāto funkcionalitāti kopumā?
Es domāju, ka Uzdevumi.lv ir viens no primārajiem digitālajiem rīkiem, ko savā praksē un darbā izmanto gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki. Es to redzu arī savā pieredzē. Tāpat portālu, inerces vadīti, turpina izmantot arī studenti.
Skolotāji lieliski zina šo vidi. Kad tiekamies kādos skolotāju kursos, bieži dzirdu no kolēģiem par materiāliem un informāciju, kas atrodama portālā. Esmu arī trīs bērnu mamma un zinu, ka arī vecāki izmanto šo vietni. Tā tiešām ir ļoti funkcionāla un noderīga mūsu sabiedrībai. Tāpēc ticu, ka visi, kas strādā pie portāla veidošanas un attīstīšanas, izjūt lielu atbildību, veidojot un uzturot tik svarīgu rīku! Tas, ko mēs kopīgiem spēkiem visi varam darīt – saskaņot piedāvāto uzdevumu saturu mācību programmās, mācību grāmatās un portālā Uzdevumi.lv. Šī gadsimta sākumā skolotāji nedaudz ir pazaudējušies – vienā mācību grāmatā tas, otrā tas, citur vēl kaut kas… ko ņemt par paraugu? Tādēļ mums visiem kopā jāveido vienota sistēma, lai katrs materiāls cits citu papildinātu. Jau tagad uzdevumi.lv ir neaizstājams rīks daudzos gadījumos.
“Šī gadsimta sākumā skolotāji nedaudz ir pazaudējušies – vienā mācību grāmatā tas, otrā tas, citur vēl kaut kas… ko ņemt par paraugu? Tādēļ mums visiem kopā jāveido vienota sistēma, lai katrs materiāls cits citu papildinātu.”
Arī jūsu jaunais rīks “Ātrie testi”, par kuru nesen uzzināju, manā izpratnē ir fantastiska, vienreizīga iespēja, ko savā darbā var izmantot jebkurš skolotājs. Tas palīdz un atvieglo darbu, nevis sarežģī to!
Kādās situācijās Jūs skolēniem, vecākiem un skolotājiem ieteiktu Uzdevumi.lv?
Ja runājam par skolēniem, tad, pirmkārt, lai nostiprinātu zināšanas, un, otrkārt, lai tās paplašinātu. Tāpat, ja skolēns nav bijis skolā, ja nav pieejams kāds mācību materiāls – lai iegūtu nepieciešamās zināšanas.
Skolotājiem - lai taupītu savu dārgo laiku! Iespēja izmantot gatavus materiālus, iepazīties ar to, ko radījuši citi, publiskot savus darbus ar citiem skolotājiem, apmainīties ar pieredzi. Tas viss bagātina skolotāja redzesloku par noteikto jautājumu. Skolotājiem tas ir vērtīgs resurss no dažādiem skatu punktiem.
“Man ir bijis tā, ka mans bērns netiek galā ar kādu matemātikas tēmu. Lai es varētu viņam palīdzēt, man pašai tā matemātikas tēma vispirms ir jāatkārto. Tad lieliski palīgā nāk Uzdevumi.lv – izlasu teoriju, izpildu kādu uzdevumu un testu, un tad esmu gatava kopā ar bērnu izrunāt neskaidros jautājumus.”
Vecāki var izmantot portālu, lai atsvaidzinātu savas zināšanas par konkrēto jautājumu. Man ir bijis tā, ka mans bērns netiek galā ar kādu matemātikas tēmu. Lai es varētu viņam palīdzēt, man pašai tā matemātikas tēma vispirms ir jāatkārto. Tad lieliski palīgā nāk Uzdevumi.lv – izlasu teoriju, izpildu kādu uzdevumu un testu, un tad esmu gatava kopā ar bērnu izrunāt neskaidros jautājumus.
Vēl vecāki portālu var izmantot, lai patestētu sava bērna prasmju līmeni. Ikdienā es kā vecāks neredzu, kā mana bērna zināšanas izskatās uz klases vai visas skolas fona. Man liekas, ka viss ir kārtībā, bet varbūt, ja salīdzinātu viņa veikumu ar citiem viņa vecuma bērnu darbiem vai paanalizētu to attiecīgā vecuma izglītības prasību kontekstā, rezultāti nebūtu paši labākie. Izmantojot uzdevumus, kas ir portālā, varu paskatīties, kā kopumā izskatās bērna izpratne un prasmes.
“Vecākiem šis rīks ir ļoti noderīgs no dažādiem aspektiem. Tas ir kā drošības spilvens!”
Vēl piemērs - ir pagrūti kontrolēt, kā mans bērns mācās vidusskolā, bet es zinu, ka viņam būs jākārto eksāmeni vidusskolas beigu posmā. Tad lieliski noder portāla Uzdevumi.lv iespēja izpildīt eksāmena darbu piemērus, lai saprastu, kāds ir aktuālais zināšanu un prasmju līmenis. Ja bērns netiek galā ar šiem uzdevumiem, tad ir iespēja reaģēt - var fiksēt, kuros tematos ir problēmas un kur vajadzīgas konsultācijas vai privātskolotāja palīdzība. Vecākiem šis rīks ir ļoti noderīgs no dažādiem aspektiem. Tas ir kā drošības spilvens!
Cik latviešu valodas apguves procesā mācību stundas laikā ir svarīga individuāla pieeja katram skolēnam?
Es domāju, ka svarīgāk tas ir skolas pirmajos gados, kad bērns veido savu izpratni par valodu un veido pamatprasmes – rakstīt, lasīt, skaidri izteikties, uzklausīt. Līdz 7. klasei individuāla pieeja ir diezgan būtiska. Pēc tam skolēna mācību process var kļūt aizvien patstāvīgāks, viņš pats pašvadīti var domāt par procesiem un viņā jau ir attīstījušās spējas pašam izvērtēt un analizēt situācijas. Pirmajos dzīves un skolas gados svarīgi ieaudzināt cilvēkā atbildību. Ikviens no mums atbild par to, ko dara ar valodu, kā to lieto.
“Pirmajos dzīves un skolas gados svarīgi ieaudzināt cilvēkā atbildību. Ikviens no mums atbild par to, ko dara ar valodu, kā to lieto.”
Piemēram, saziņa e-pastos vai īsziņās mēdz atšķirties. Ir gadījumi, kad ziņas autors rūpīgi izvēlas vārdus, kurus lietos, bet ir gadījumi, kad tas nešķiet svarīgi, piemēram, rakstot ziņu tuviem cilvēkiem vai labiem draugiem. Taču tas parāda, kā es izturos pret šo cilvēku - vai man rūp vai nerūp tas, kā man tuvais cilvēks centīsies izlasīt vai saprast rakstīto tekstu. Veidojas aplama situācija, ka autoru vairāk satrauc tas, kā tekstu izlasīs svešāks cilvēks, bet nešķiet svarīgi tas, kādu tekstu sūta tuvākam cilvēkam. Atbildību pret valodu nevajadzētu šķirot – tai ir jābūt katru dienu, katru mīļu brīdi, par katru vārdu.
Vai šobrīd vēl pastāv tāds termins kā “obligātā literatūra”? Kāda ir lasīšanas nozīme kopumā?
Jā un nē. Oficiāla obligātās literatūras saraksta mūsdienu skolā (vismaz vidusskolā) nav, līdz ar to nav atrunāti konkrēti literārie darbi, kas noteikti būtu jāizlasa. Tomēr obligātās literatūras saraksts pastāv mūsu kultūrā, mūsu apziņā.
“Oficiāla obligātās literatūras saraksta mūsdienu skolā nav. Bet obligātās literatūras saraksts pastāv mūsu kultūrā, mūsu apziņā.”
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir stabilizējušās noteiktas kultūras vērtības, un ir noteikti darbi, kas mums ir jāzina. Piemēram, kāds Raiņa darbs dzīvē ir jāizlasa. Varbūt nav jāizlasa kāds viens konkrēts darbs, bet kaut kas no Raiņa daiļrades ir jāiepazīst, lai būtu vismaz nojausma par šī autora stilistiku, jo tas ir ietekmējis mūsu kopējo tautas pašapziņu. Arī eposs “Lāčplēsis” varbūt nav jāizlasa no pirmās līdz pēdējai lappusei, bet ir jāsaprot, par ko ir šis stāsts un kādas kultūras vērtības tajā ir ieliktas. Tāpēc es teiktu, ka šis obligātās literatūras saraksts ir vairāk mūsu tautas apziņā. Skolotāji ir tie, kas prezentē šo tautas apziņu. Viņi ļoti labi zina, kas ir šīs lielās vērtības, kas skolēnam jāpiedāvā un ar ko skolas laikā ir jāiepazīstina. Pēc tam cilvēkam, kurš strādās jurisprudencē vai būvēs jaunus tiltus, Raiņa vai Imanta Ziedoņa daiļrades iepazīšanai būs aizvien mazāk laika, bet šie un citi autori ir mūsu kultūras un identitātes atspoguļotāji un veidotāji. Šis obligātās literatūras saraksts pastāv, tikai tas nav uzrakstīts uz papīra.
“Arī eposs “Lāčplēsis” varbūt nav jāizlasa no pirmās līdz pēdējai lappusei, bet ir jāsaprot, par ko ir šis stāsts un kādas kultūras vērtības tajā ir ieliktas.”
Citu valodu apguve - kad un kādēļ? Ir dzirdēti vecāku komentāri, ka bērns vēl īsti nemāk rakstīt latviski, taču viņam jau jārunā un jāraksta citā valodā - piemēram, angļu valodā (no 1. klases). Kā vērtējat šo?
Valodiskā darbība ir ļoti sarežģīts process. Kad mēs runājam, mēs darbinām dažādus procesus savā organismā. Jo biežāk mēs to darām, jo labāk attīstās mūsu domāšana un aktīvāka ir smadzeņu darbība.
Ja mēs runājam par svešajām valodām, tajā brīdī, kad bērns sāk lietot svešu komunikatīvo sistēmu, viņš darbojas paralēli divās sistēmās – dzimtās valodas sistēmā un svešvalodas sistēmā -, tātad viņam ir dubulta slodze. Ja viņš ar to tiek galā, tad nav nekas slikts, jo bērns nodarbina savu domāšanu divas reizes aktīvāk, līdz ar to kopumā tas veicina attīstību.
“Valodiskā darbība ir ļoti sarežģīts process. Kad mēs runājam, mēs darbinām dažādus procesus savā organismā.”
Cik es esmu runājusi ar agrīni bilingvāliem cilvēkiem, ne reizi manā praksē nav bijis tā, ka kāds teiktu – bilingvisms bērnībā ir apgrūtinājis viņa dzīvi un atstājis nedzēšamas sekas. Tieši pretēji – agrīns bilingvisms palīdz labāk orientēties lingvistiskajā daudzveidībā, ko piedāvā pasaule. Arī citas valodas pēc tam iemācīties ir vieglāk. Un arī dzimto valodu tad var saprast daudz labāk, ja var salīdzināt ar kādu citu valodu.
“Protams, nedrīkst pazaudēt uzsvarus, kas ir dzimtā valoda – tā ir prioritāra skolā, jo to izmantojam gan matemātikā, gan izprotot dabas procesus, gan apgūstot visu citu. Dzimtā valoda ir prioritāra, un Latvijā tā ir latviešu valoda.”
Protams, nedrīkst pazaudēt uzsvarus, kas ir dzimtā valoda – tā ir prioritāra skolā, jo to izmantojam gan matemātikā, gan izprotot dabas procesus, gan apgūstot visu citu. Dzimtā valoda ir prioritāra, un Latvijā tā ir latviešu valoda. Bet nav nekas slikts, ja paralēli tiek mācītas citas valodas.
Kā Jūs redzat tipisku latviešu valodas stundu 2030. gadā?
Es domāju, ka tas, ko ļoti gribētos ieraudzīt nākotnes stundā, ir aktīvs skolēns. Skolēns, kurš nevis iet uz skolu, neko negribot un baidoties no skolotājas, bet skolēns, kurš iet, zinot, ka arī šodien notiks kaut kas aizraujošs. Stundai ir jābūt interesantai, dinamiskai.
Es ceru, ka pamazām mainīsies vai, pareizāk sakot, jau mainās klases sadalījums. Tradicionālajam dalījumam, kurā ir pasīvā zona ar sēdošiem skolēniem un aktīvā zona ar tāfeli un skolotāju, būtu jāsaplūst vienā veselumā vai pat jāmainās vietām: aktīvajā zonā ir skolēns, bet skolotājs paliek pasīvajā, palīdzot sakārtot stundas akcentus un palīdzot izveidot secinājumus. Nākotnē stundai ir jābūt dinamiskai.
Kāds ir Jūsu vēlējums skolotājiem, noslēdzot Skola2030 satura ieviešanu skolās?
Skolotājiem gribu vēlēt nebaidīties pieņemt jauno. Kad cilvēks iepazīst svešo un nepazīstamo, tad viņš pārstāj no tā baidīties. Iepazīt, izprast un nebaidīties ir tas, ko es novēlu skolotājiem.
“Skolotājs ir augstas raudzes profesionālis, jo viņš ir skolā un dara šo darbu diendienā. Tas ir sarežģīts un grūts darbs.”
Vēl novēlu skolotājiem šajos platuma grādos - pašpārliecību. Mēs, latviešu nācija, esam kautrīgi un palaikam nepārliecināti. Skolotājs ir augstas raudzes profesionālis, jo viņš ir skolā un dara šo darbu diendienā. Tas ir sarežģīts un grūts darbs. Nevajag noniecināt sevi un savas prasmes. Jāliek tās lietā, un skolēni pratīs paņemt. Ja skolotājs nāks ar pārliecību un dos, skolēns paņems. Šī saikne starp skolotāju un skolēnu pastāv un pastāvēs vienmēr.
“Paldies skolotājiem, ka viņi ir. Viņi ir tie, kas uztur dzirksteli mūsu nācijā kopumā. Viņi ir tilts starp jauno un iepriekšējo paaudzi.”
Nav viss jaunais tik baiss, nesaprotams un nepārvarams, kā sākumā šķiet. Tas viss ir pārvarams un izdarāms, un mums ir brīnišķīgi skolotāji, ar kuriem kopā to visu izdarīt. Tam ir vajadzīgs laiks, bet mēs tiksim galā.
Paldies skolotājiem, ka viņi ir. Viņi ir tie, kas uztur dzirksteli mūsu nācijā kopumā. Viņi ir tilts starp jauno un iepriekšējo paaudzi. Ja viņi neizveidos pietiekami kvalitatīvus sabiedrības locekļus, mums nākotnē viņu nebūs. Mums vajag skolotājus, sabiedrība bez viņiem nevar, un gan valdībai, gan sabiedrībai, gan pašiem skolotājiem tas ir jāsaprot.
