Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde par Uzdevumi.lv sadarbības partneri kļuva 2014. gadā un kopš tā laika pilsētas skolas izcēlušās ar īpašu aktivitāti portālā pieejamo mācību materiālu un iespēju izmantošanā. Aizvadītajā mācību gadā vien Liepājas skolēni kopīgiem spēkiem portālā atrisinājuši 1 340 253 uzdevumus jeb viens skolēns vidēji izpildījis vairāk nekā 340 uzdevumu. Turpinājumā piedāvājam sarunu ar Liepājas izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Niedri-Latheri, kurā runājam par lēmumu sadarboties ar Uzdevumi.lv, digitālo mācību līdzekļu nākotni un klasiskajām vērtībām izglītībā.
Kādi bija argumenti, kāpēc Liepājas izglītības pārvalde pieņēma lēmumu sadarboties ar Uzdevumi.lv un apmaksāt portāla maksas pakalpojumu PROF pilsētas skolām?
Tas ir jauns pakalpojums, jauns rīks, ar ko motivēt skolēnus mācīties. Tā kā klāsts, ko piedāvā Uzdevumi.lv, bija absolūti netradicionāls, netipisks un ļoti bagātīgs, tad pašvaldība arī lēma un plānoja savā budžetā līdzekļus, kā skolām segt licenču skaitu, lai pakalpojumu varētu ieviest katrā izglītības iestādē un tas kļūtu pieejams kā skolēnam, tā skolotājam un vecākiem, jo arī viņi ļoti aktīvi darbojas Uzdevumi.lv.
Kā ir ar finansējumu - cik grūti vai viegli ir piesaistīt līdzekļus inovatīvu risinājumu ieviešanai skolās?
Gribu teikt, ka Liepājas pašvaldība ir ļoti draudzīga uz jaunu pakalpojumu un novitāšu ieviešanu mācību procesā. Neesmu piedzīvojusi nevienu atteikumu tiem pakalpojumiem, ar kuriem es mērķtiecīgi esmu vērsusies un lūgusi atbalstu. Ne tikai Uzdevumi.lv, bet arī citi mācību resursi un interešu izglītības programmas, kuras mēs pašvaldībā īstenojam un kurām ir bijusi nepieciešamība pēc papildus pedagogu sagatavošanas, tā arī pašas programmas licences iegādāšanās. Pašvaldība vienmēr ir izrādījusi savu interesi ar mērķi, ka bērniem ir jāpiedāvā pēc iespējas dažādāks, plašāks, interesantāks, interaktīvāks mācību process, lai veidotos interese par mācībām, veidotos izzināšanas process.
Sadarbojoties ar Uzdevumi.lv, regulāri saņemam statistiku, kur redzam, kuri ar lielu interesi un kuri ne tik aktīvi iesaistās šajā procesā un pakalpojuma izmantošanā. Tad arī veicam korekcijas licenču sadalījumam, ja redzam, ka pašvaldības līdzekļi tiek izmantoti neracionāli. Iespējams, saņemot pakalpojumu bez maksas, lietotāja acīs tam zūd vērtība un atbildība no viņa kā pakalpojuma lietotāja. Izmantošu - nekas nebūs, neizmantošu - arī nekas nebūs. Tā ir arī skolas atbildība. Protams, mums kā izglītības pārvaldei jāstrādā ar skolu administrāciju, lai spētu pārliecināt un pierādīt, ka, dažādojot savu mācību procesu un pakalpojumu klāstu, mēs varam uzlabot kā dzīves, tā izglītības kvalitāti.
Kā portālu vērtē iesaistītās puses?
Konsultējoties un runājot ar vecākiem, viņi absolūti pozitīvi vērtē šādu iespēju darboties Uzdevumi.lv. Man tiešām ir patiess prieks, īpaši par vecākiem, kas dienas lielāko daļu nodarbojas ar ļoti mākslinieciskām un radošām izpausmēm un kam standarta mācībām un mājasdarbu izpildei varbūt neatliek tik daudz laika, lai palīdzētu sākumskolas vai pamatskolas vecuma bērnam. Viņi ir secinājuši, ka, viņiem klāt neesot un nesekojot mājasdarbu izpildei, bērna mācību kvalitātes rādījums un sekmība skolā nebūt nav mazinājusies. Turklāt viņi kā vecāki pat tiek iesaistīti dažādu interesantu uzdevumu risināšanā. Šorīt sarunājos ar mākslas studijas vadītāju, kuras secinājums bija, ka Uzdevumi.lv ir tā platforma, kas pieradina un sagatavo studijām augstskolā. Iekļauties laikā un izpildīt konkrētu skaitu uzdevumu. Šajā ģimenē notiek sacensība, pildot uzdevumus. Protams, ar rezultātu. Šī mamma, pati strādājot par lektori un papildus studējot, darbojas Moodle vidē, kur arī ir dots konkrēts uzdevumu skaits un laiks, kurā jāiekļaujas. Pēc zināma laika programma tiek slēgta un tad - kas nu tev ir, tas nu tev ir. Ar Uzdevumi.lv jau skolā bērns pierod pie šādiem digitālajiem rīkiem, kur priekšā nav dots papīrs un eksāmenā nav atvēlētas divas trīs stundas. Skaidrs, ka jābūt arī attiecīgai bagāžai ar zināšanām un prasmēm, lai šo apjomu paveiktu atvēlētajā brīdī.
Savukārt no pedagoga viedokļa es noteikti būtu priecīga, ja šādi digitālie testi, pārbaudes darbi tiek pildīti, kas mani atbrīvo no čupām printēta materiāla vairākām klasēm, kas man ir jāizlasa un jāizlabo. Uzdevumi.lv ir rīks, kurā viegli strādāt un pārliecināties par bērnu zināšanām, kas ir gūtas mācību laikā.
Un kā ar skolēniem?
Neesmu sastapusies ar kādu, kas pasaka - nē, neko nezinu, neko neizmantoju. Tas dod cerību, ka tomēr lielākā daļa portālu izmanto. Skolēni ļoti uzsver, ka uzdevumi ir saprotami, ātri uztverami. Mūsdienu jaunatnei 21. gadsimtā, kad notiek absolūtā digitalizācija, šis rīks ir vispieņemamākais. Es domāju, ka skolēniem tīri emocionāli vieglāk ir piesēsties atrisināt konkrētu skaitu uzdevumu pie kādas no viedierīcēm, nekā pie grāmatas. Noteikti uzsvēršu, ka pavisam klasiskās vērtības nepazudīs nekad. Drukātajam materiālam ir jābūt, jo tā ir tā pati piedāvājuma daudzveidība, ko, es domāju, mums ir jāspēj saglabāt. Jābūt gana kritiski domājošam un ar lielu izšķirtspēju, lai saprastu, kāda viedierīču un moderno tehnoloģiju izmantošana ir laba un kāda - slikta.
Kā vērtējat izglītības pārvaldes sadarbību ar Uzdevumi.lv?
Jebkura sadarbība, lai tā būtu kvalitatīva, tā ne vienmēr ir viegla. Mēs katrs skatāmies kā uz savu budžetu, tā uz savām interesēm. Tomēr es domāju, ka galu galā mums ir izdevies nonākt pie tāda optimāla varianta, kas efektīvi strādā. Man prieks, ka šobrīd arī Liepājas Izglītības pārvaldes komanda ir nostiprinājusies tā, ka Uzdevumi.lv direktoram Edgaram arī ir vieglāk komunicēt, jo viņš jau zina, kam un ko var prasīt. Savukārt es varu dzīvot mierīgi, jo zinu, ka tur savstarpēji komunikācija notiek. Runājam vienā valodā. Viss notiek operatīvi, bez prozas un literārām atkāpēm.
Lai ieviestu jaunas, inovatīvas mācību metodes ir nepieciešams gan dators, gan internets, gan datorklases un citi resursi. Kā ir ar tehnisko nodrošinājumu Liepājas skolās - vai tas, Jūsuprāt, ir pietiekams?
Šobrīd situācija ir arvien labāka un stabilāka. Šajā plānošanas periodā apgūtie Eiropas līdzekļi skolu modernizācijai, kas paredz arī aprīkojuma iegādi, ir ļoti cerīgs skats nākotnē un gatavība iegūt kaut ko jaunu arī digitālā veidā. Domāju, ka Liepājas skolas ir aprīkotas labi. Diez vai varu teikt, ka ļoti labi un pietiekami - tā es atturētos teikt, jo vienmēr var kaut ko uzlabot ar jaudīgāku tehniku un aparatūru. Taču jau pirms ilgāka laika esam piedalījušies Eiropas projektos, kas paredzēja digitālā aprīkojuma iegādi, IT kabinetus - jau no tā laika ir projektā iesaistītās skolas, kur aprīkojums ir gana labs. Turpmāka tehnoloģijas uzlabošana arī citās pilsētas skolās varētu būt arvien vieglāka, ātrāka un strukturizētāka nekā tas ir bijis sākumā, 2014. gadā. Skaidrs, ka tas bija viens no aspektiem, pieņemot Uzdevumi.lv piedāvājumu, izpētīt, vai no tehniskā viedokļa skolas tam ir gatavas. 2014. gads vēl bija laiks, kad bija jārēķinās arī ar to sabiedrības daļu, kam datora izmantošana mājās nebija ikdiena. Šobrīd situācija ir mainījusies un ir maz ģimeņu, kam viedierīces nav pieejamas.
Vai ejat uz to, ka nākotnē katrā klasē būs pa datoram uz galda?
Domāju, ka pēc jaunā projekta pavisam noteikti tā arī būs. Visskaistāk un visbagātīgāk mums būs aprīkota Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kas projekta lielu daļu paredzējusi tehnoloģiskajai modernizācijai. Tieši tāpat šo bāzi ierīkot ir plānots arī visās pārējās skolās. Domāju, ka pa datoram klasē vairs nebūs nekas neiespējams.
Tad varbūt pat dators katram skolēnam uz galda?
Nē, katram skolēnam gan tas būtu par daudz. Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors ir atvērts tādam pilotprojektam - uzrunāt vecākus un panākt vienošanos, ka mācību procesā katrs skolēns drīkst izmantot savu privāto ierīci. Vai tas ir portatīvais dators vai kāda cita viedierīce. Tātad nevis uzstāt uz to, ka skolai jānodrošina katram skolēnam ierīce, bet, panākot vecāku vienošanos, viņi pieļauj, ka tas tā notiek, skolā izmantot privātās tehnoloģijas. Nebūsim sīkumaini - viedtālruņi ir visiem un tie visiem ir līdzās arī skolā. Tad ir jautājums - kāpēc nevarētu izmantot to mācību procesā, ja tas ir nepieciešams? Kāpēc atnākot uz skolu būtu jāizmanto tikai skolas aprīkojums? Pirmkārt, tas ietaupa skolas budžetu, otrkārt - jaunietis ir pieradis darboties ar savu ierīci un pārzina to ļoti labi. Tā ir Lielbritānijā ļoti labi atstrādāta sistēma, ka katrs savu privāto viedierīci var nest uz skolu un izmantot mācību nolūkiem. Nevis čatošanai un sēdēšanai sociālajos tīklos.
Tas atkal ir izaicinājums - nodrošināt, ka skolēni nesēž sociālajos tīklos...
Tā ir ļoti liela atbildība no pedagoga puses, kā tiek organizēts mācību process. Jāpanāk mācīšanās disciplīna. Novilkt šos skaidros spēles noteikumus, procesam jau sākoties, un pacensties tos nemainīt un nekļūt piekāpīgam procesa laikā. Ja mēs skolēniem saprātīgi un jēgpilni izstāstām to, kāda ir konkrētā klases skolotāja nostāja vai pat kopējā skolas nostāja pret viedierīču izmantošanu mācību procesā, un mēs ar tādiem nelokāmiem spēles noteikumiem strādājam, par tiem iepriekš informējot arī vecākus, tad es neredzu problēmas un šķēršļus, kāpēc tas varētu nestrādāt.
Kā redzat izglītības nozari nākotnē - vai tehnoloģijām uz to būs liela ietekme?
Šie rīki viennozīmīgi būs un to izmantojums viennozīmīgi palielināsies, bet, kā jau teicu iepriekš, neizzudīs arī klasiskās vērtības. IT rīki paliks, tiem ir jābūt un jāpilnveidojas, bet nedigitalizēsim visu un pilnībā. Būsim reāli - paliks kāda daļa klasisko un tradicionālo vērtību, kur IT būs sekundārs, ne primārs.
Kas, Jūsuprāt, ir tās klasiskās vērtības izglītībā, kuras digitālie līdzekļi neizskaudīs?
Noteikti kādas no mācību formām. Kaut vai tie paši standarta audzināšanas stundu darbi, loģika un nepieciešamība, ko droši vien neveidosim digitāli. Neizzudīs arī tiešā komunikācija ar skolotāju un vecākiem, tikšanās klātienē. Protams, uzreiz pretī var teikt - Skype, Facetime un Whatsapp. Arī par to man ir viedoklis - par komunikāciju ar “whatsappiem”, kas neapšaubāmi ir ļoti, ļoti populāri, bet vienalga es atgriežos pie iešanas pie auditorijas un tikšanās ar cilvēkiem, izrunāšanas. Mana pieredze diemžēl nav tā pozitīvākā, komunicējot skolotājiem ar vecākiem caur Whatsapp vai komunicējot vecākiem ar vecāku caur Whatsapp. Ļoti bieži tas pārvēršas par tādu kā traucēkli pat ģimenēs, kad tie tinkšķi, ienākot ziņām un notifikācijām, rada spriedzi. Labāk varbūt tomēr vienreiz satikties klātienē un visu to izrunāt, nekā četrus vakarus veltīt, spriežot kurš un ko ne tā ir pateicis un izdarījis. Tiešais kontakts, kas neizzudīs. Nekad.
Liepājā gribam rast kompromisu - pieradināt pie modernajiem komunikācijas veidiem, bet saglabāt arī tradicionālo. Protams, katrai skolai un skolotājam ir savi, diezgan pamatoti, argumenti neatteikties no, piemēram, klasiskajām dienasgrāmatām. Bērnam dienasgrāmata pēc skolotāja argumentiem ir nepieciešama, lai viņš sāktu plānot savu laiku, veicot ierakstus. Viņam ir savs stundu saraksts, kad, cikos, kas beidzas, cikos un kas sākas, mājasdarbu ieraksti. Dienasgrāmata palīdz pieradināt lietot pildspalvu, izkopt savu rokrakstu. Bet tad skolotājam ir jākontrolē līdzi, vai informācija, kas tiek ierakstīta dienasgrāmatā, ir analoga ar to, kas tiek ierakstīta E-klasē. Man pieredzē ir bijis tā, ka bērnam dienasgrāmatā ir ierakstīts kaut kas viens, bet skolotājs E-klasē ir ierakstījis kaut ko citu. Šī ir informācijas nesaderība, un sākas panika, kam tad ticēt. Nevar būt tā, ka daļu mājasdarbu rakstām dienasgrāmatā, bet daļu E-klasē.
Vai šobrīd Liepājā jau ir skolas, kas vispār neizmanto papīra dienasgrāmatas?
Šķiet, ka Liepājas Raiņa 6. vidusskola, bet šī skola ir no 5. klases. Sākumskolās mums tomēr kā alternatīvais variants ir vēl arī papīra dienasgrāmatas.
Pārejot no dienasgrāmatām uz elektroniskajiem uzdevumiem. Vai pienāks laiks, kad arī darba burtnīcu vietā sāksim izmantot tikai elektroniskos mācību līdzekļus?
Es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums. Par printētiem materiāliem runājot, jāsaka, ka ļoti spēcīgi ir jāpadomā par sākumskolas bērniem, kuru somas ir neadekvāti smagas. Tas liecina par to, ka vismaz šajā vecuma posmā, ja ne pavisam jāradina tikai pie digitālajiem mācību materiāliem, tad vismaz mācību darbam jābūt saplānotam tā, lai bērns nepārnēsā grāmatas. Ir skolas Liepājā, kas radušas risinājumu - ir divi grāmatu komplekti, viens stāv skolā, otrs - mājās. Tad tiek nēsātas tikai līniju, rūtiņu burtnīcas, jo bērns ir sācis darbu rakstīt skolā, bet jāpabeidz ir mājās. Tāpat ar darba burtnīcām - ir darba burtnīcas, kas tiek nēsātas līdzi visu laiku. Tas būtu pamats diskusijai, lai mēs atteiktos no darba burtnīcām. Kur mēs bērnam vingrināsim izkopt rokrakstu? Glītrakstīšanu jaunais mācību saturs neparedz. Man, protams, ir savs viedoklis par darba burtnīcā rakstāmajiem tekstiem, cik tie izkopj bērna valodu un rokrakstu. Manā uztverē tas ir zem katras kritikas, jo tas viens vārds, kas tur tiek ierakstīts pēc uzdevuma nosacījumiem, jebkurā gadījumā nebūs palīgs rokraksta izkopšanā. Tad būtu jāmāca un šīs darba lapas un burtnīcas jāveido tā, lai tiek prasīts kāds esejas veida darbs vai dots teksts, kas bērnam jāpārraksta. Bet to atkal var organizēt citādāk, neveidojot šādus uzdevumus darba burtnīcās. Ienākot visiem modernajiem procesiem, būs jāmaina domāšanas un attieksmju veids.
Sarunas noslēgumā - vai arī citu izglītības pārvalžu vadītājiem iesakāt strādāt ar Uzdevumi.lv?
Viennozīmīgi un pilnīgi nešaubīgi. Tas ir palīgs kā pedagogam, tā skolēnam un vecākiem. Palīgs, kā uzlabot sekmes, ieinteresēt mācībās. Arī sociālais aspekts - portāls var strādāt kā instruments ģimenes saliedēšanā, ar to domājot, ka ne tikai, lūk, mamma, tētis un bērns, bet arī skola, skolotājs un vecāku kopa.
Kas pašvaldībai nepieciešams un ar ko sākt, lai skolās ieviestu Uzdevumi.lv pilnvērtīgu izmantošanu visiem izglītības procesā iesaistītajiem?
Ir jāapzinās šī pakalpojuma lietderība un jēgpilnība, un tas, cik lielai sabiedrības daļai portāls patiesībā ir noderīgs. Tie ir jaunieši, skolēni un vēl daļa vecāku. Labi, protams, saimnieciskās lietas - cik skolas tehnoloģiski ir gatavas, lai to ieviestu. Pašvaldības investīcijas neapšaubāmi ir vajadzīgas, lai Uzdevumi.lv izmantotu. Iepriekšējos gados Liepājas pašvaldība to tiešām plānoja no sava pamatbudžeta, tad tas varbūt ir process, kuram vajadzīga lielāka analītiskā daļa. Bet tiklīdz arī digitālie mācību līdzekļi tiek atzīti un finansēti jau no valsts piešķirtām mērķdotācijām, tad es priecājos, ka pašvaldība var lielāku resursu daļu atvēlēt nevis printēto mācību materiālu iegādei, bet tieši digitālajiem. Lai bērns, kurš nāk uz skolu, var nākt ar vieglu somu, nevis nokrāvies ar trīs kilogramiem uz muguras. Vienkārši ir jāvēlas ieviest digitālie mācību līdzekļi un jāsaprot, ka tā jau kļūst par mūsu ikdienu un mēs nekur no tā neizbēgsim. Tas mums ir vajadzīgs. Diferencētā mācību procesā mums ir vajadzīgi diferencēti mācību līdzekļi. Un, diferencējot mācību līdzekļus, viens no šiem aspektiem var būt digitālo līdzekļu izmantošana, kas savu darbību pierāda ļoti veiksmīgi.