1. Cilvēka skelets un kaulu veidi

 

Balsta un kustību sistēma dzīvniekiem, tai skaitā cilvēkiem, un augiem piešķir ķermenim formu un izturību, balsta to, kustina un aizsargā no apkārtējās vides. Organismi ir dažādi pielāgojušies savai dzīvesvidei un pārvietošanās veidam, evolūcijas ceļā attīstot dažāda veida balsta un kustību sistēmas.

 

Cilvēka balsta un kustību sistēma, kas sastāv no skeleta un muskuļiem, nodrošina cilvēka ķermeņa:

 

 

Pieauguša cilvēka skelets veidots no \(206\) kauliem un ar tiem saistītajiem skrimšļiem. Skelets funkcionē kā pasīvais kustību aparāts – muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības. Turklāt skeleta kauli, savā starpā savienojoties, aizsargā vairākus dobumos esošos orgānus, tajā skaitā galvas smadzenes, muguras smadzenes, sirdi un plaušas. Cilvēka kauli aug līdz aptuveni 18-22 gadu vecumam.

 

Cilvēka organismā ir dažādas formas kauli - garie, īsie, plakanie un jauktie.

 

1. Garie kauli. Visi garie kauli ir cauruļveida kauli - augšdelmu un apakšdelmu kauli, augšstilbu un apakšstilbu kauli, plaukstas un pēdas pirkstu falangu kauli. 

 

 

 

 

2. Īsie kauli - parasti kubveidīgi. Tiem piemīt liela mehāniskā izturība. Pie īsiem kauliem pieder plaukstas un pēdas pamatnes kauli.

 

3. Plakanajiem kauliem ir plakana, blīva virsma, kas aizsargā zem kauliem esošos orgānus. Pie plakanajiem kauliem pieder gandrīz visi galvaskausa kauli, lāpstiņas un iegurņa kauli, krūšu kauls, ribas. Tie veic, galvenokārt, aizsargfunkciju.

 

4. Atsevišķi tiek izdalīta arī neregulāras formas kaulu grupa jeb jauktie kauli. To galvenā funkcija ir mehāniskā izturība. Pie tiem pieder mugurkaula skriemeļi, atslēgas kauls, apakšžoklis.