Kaulu funkcijas:
- Kauli veido kustību aparāta pasīvu daļu.
- Kauli veido dobumus, kuros novietojas dzīvībai svarīgi orgāni (galvaskauss, krūškurvis).
- Kaulos veidojas asins šūnas.
- Kauli uzkrāj līdz \(50\) minerālvielu.
Kaulu skaits:
- Jaundzimušajam ir apmēram ap \(300\) kaulu. Laika gaitā daži kauli pārkaulojas un saaug kopā, tāpēc pieaugušiem kaulu skaits ir mazāks.
- Pieauguša cilvēka skelets sastāv no \(206\) kauliem.
Kaulu ķīmiskais sastāvs:
- Kaulos ir neorganiskās vielas (kalcija sāļi u.c.), kas piedod kaulam cietību.
- Kaulos ir organiskās vielas (kolagēns, tauki u.c.), kas piedod kaulam lokanību. Jauniem cilvēkiem ir lokanāki kauli, jo tos kaulos vairāk organisko vielu. Veciem cilvēkiem ir trauslāki kauli, jo veco cilvēku kaulos ir vairāk neorganisko minerālvielu.
Kaulu uzbūve:
Kaula uzbūves pamatvienība ir osteons - cilindriski viena otrā savērtu kaulu plātnīšu sistēma, kas grupējas ap centrālo kanālu.
Kaula uzbūves pamatvienība ir osteons - cilindriski viena otrā savērtu kaulu plātnīšu sistēma, kas grupējas ap centrālo kanālu.
Kaulu šūnas - osteoni
Osteoni ar kolagēna šķiedrām
Centrālajā kanālā atrodas asinsvadi. Kanāli ir orientēti kaula garenass virzienā. Atsevišķus osteonus norobežo starpplātnītes. Gan osteona, gan starpplātnīšu pamatu veido vienā virzienā ejošas kolagēna šķiedras. Blakus esošo kolagēna šķiedru virziens ir dažāds, tas padara kaulu plātnītes izturīgas.
Atkarībā no osteonu daudzuma un izvietojuma, visus kaulaudus iedala divās grupās:
1. Blīvie vai kompaktie kaulaudi - tajos osteonu ir mazāk, bet ir vairāk atsevišķo kaulaudu plātnīšu. Šīs plātnītes novietojas blīvi cita pie citas. Blīvā kaulviela novietojas garo kaulu ķermenī. Blīvā kaulvielā atrodas dzeltenās kaulu smadzenes. Tās sastāv no tauku šūnām. Piedzimušiem sākumā nav dzelteno kaulu smadzeņu, bet ar vecumu to paliek vairāk.
1. Blīvie vai kompaktie kaulaudi - tajos osteonu ir mazāk, bet ir vairāk atsevišķo kaulaudu plātnīšu. Šīs plātnītes novietojas blīvi cita pie citas. Blīvā kaulviela novietojas garo kaulu ķermenī. Blīvā kaulvielā atrodas dzeltenās kaulu smadzenes. Tās sastāv no tauku šūnām. Piedzimušiem sākumā nav dzelteno kaulu smadzeņu, bet ar vecumu to paliek vairāk.
Blīvie kaulaudi
2. Porainie kaulaudi - tajos kaula plātnītes novietojas atstatus cita no citas. Arī starp osteoniem veidojas spraugas, jeb nelieli dobumiņi - poras. Porainie kaulaudi atrodas garo kaulu galos un citiem kauliem dziļākajās struktūrās. Poras aizpilda sarkanās kaulu smadzenes, kuras veic vienu no svarīgākām asinsrades funkcijām - producē asins šūnas.
Porainie kaulaudi
Kaulaudi kaulā
Kaula uzbūve
Kā kauls aug resnumā un garumā?
Kaula plēve no ārpuses pārklāj kaulu un tai piemīt \(2\) funkcijas: aizsargfunkcija un augšanas funkcija. Plēves šūnām daloties, kauls aug resnumā un biezumā. Kaula plēvē ir daudz atveru, caur kurām kaulā nonāk un iziet asinsvadi, nervi.
Skrimslis klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību laikā. Tas nodrošina kaula augšanu garumā.
Kaula plēve no ārpuses pārklāj kaulu un tai piemīt \(2\) funkcijas: aizsargfunkcija un augšanas funkcija. Plēves šūnām daloties, kauls aug resnumā un biezumā. Kaula plēvē ir daudz atveru, caur kurām kaulā nonāk un iziet asinsvadi, nervi.
Skrimslis klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību laikā. Tas nodrošina kaula augšanu garumā.