4. Organismu barošanās attiecības ekosistēmā

Ekosistēmā nepārtraukti notiek vielu un enerģijas plūsma. Šo procesu nodrošina organismu savstarpējās attiecības. Kā viens no visbiežāk sastopamajiem organismu attiecību veidiem ir barošanās attiecības.

Barošanās attiecību lineāru attēlojumu sauc par barošanās ķēdi. Barošanas ķēde sākas ar ražotājiem jeb producentiem (augiem). Tālāk seko 1. pakāpes konsumenti jeb augēdāji, tad 2. vai 3. pakāpes konsumenti jeb gaļēdāji un visēdāji. Ķēdes noslēgumā vienmēr ir noārdītāji jeb reducenti.

 

Ražotāji jeb producenti - organismi, kas ražo organiskās vielas no neorganiskām vielām (augi).

Augēdāji jeb zālēdāji - dzīvnieki, kas pamatā pārtiek no augu izcelsmes barības (zaķis, stirna, govs, zirgs).
Gaļēdāji - dzīvnieki, kas pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu (vilks, lapsa, ērglis, zalktis).
Visēdāji - dzīvnieki, kas pārtiek no augiem un dzīvniekiem (mežacūka, krauklis, arī cilvēks). 

Noārdītāji jeb reducenti - organismi, kas sadala visus bojā gājušos organismus (sliekas, mikroskopiskas sēnes, baktērijas).

 

  

Dabā barošanas ķēdes savā starpā krustojas, veidojot barošanās tīklus, kuros barības ķēdēm vismaz viens posms ir kopīgs.

  

Barošanās tīkls ir attēlojums par to, kā organismi barojas un kā tie ir saistīti viens ar otru ekosistēmā. Tīkls parāda, kā organismi ir atkarīgi viens no otra un kā to barošanās ietekmē ekosistēmu kopumā.

Barošanās tīkls ir dinamisks un mainās laika gaitā, dažādi organismi var spēlēt vairākas lomas barošanās tīklā. Tā kā organismi ir saistīti viens ar otru, ekosistēmas traucējumi, piemēram, vienas sugas iznīcināšana, var ietekmēt visu barošanās tīklu un radīt negatīvas sekas uz ekosistēmu kopumā. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par dabu un bioloģisko daudzveidību.