Redze ļauj cilvēkam uztvert vizuālo informāciju par apkārtējo pasauli, izmantojot acis un smadzenes, kas apstrādā šo informāciju.
Maņa - redze, maņu orgāns - acs
No ārpuses aci aizsedz un aizsargā augšējais un apakšējais plakstiņš. Plakstiņu malās aug skropstas, kas pasargā aci no putekļiem. Zem augšējā plakstiņa atrodas asaru dziedzeris, kurš izdala asaras. Asaras mitrina un dezinficē aci. Liekās asaras pa asaru kanālu nonāk deguna dobumā. Uzacis pasargā aci no šķidruma ieplūšanas lietus vai dušas laikā.
Redzes sensoro sistēmu veido acābols, redzes nervs un redzes centri galvas smadzenēs. Uz tīklenes attēls veidojas apgriezti, taču smadzeņu redzes centrā informācija tiek analizēta un visus priekšmetus redzam normāli, nevis kājām gaisā.
Redzes sensorā sistēma
Acābola nozīmīgākā daļa ir optiskā sistēma, kas nodrošina skaidra attēla veidošanos uz tīklenes, kur atrodas redzes receptori.
Acs optiskā sistēma ir acābola daļa, kas uztver priekšmetu atstarotos gaismas starus un veido uz tīklenes samazinātu, apgrieztu attēlu. To veido radzene, lēca un stiklveida ķermenis.
Redzi nodrošina acs. To veido radzene, zīlīte, varavīksnene, lēca, stiklveida ķermenis, tīklene, dzīslene. Pa redzes nervu impulsi nonāk galvas smadzenēs.
Acs uzbūve
Acs forma līdzīga lodei, kuras diametrs aptuveni \(2,5\) \(cm\). No ārpuses acs priekšējā daļa ir pārklāta ar radzeni.
Radzene ir acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
Radzene fokusē gaismas starus, lai veidotos attēls acs iekšpusē – uz tīklenes. Aiz radzenes atrodas varavīksnene.
Varavīksnene ir acs daļa, kas nosaka acs krāsu.
Zīlītes platuma izmaiņas
Aiz zīlītes atrodas acs lēca. Acs muskuļa darbības rezultātā lēcas forma var mainīties.
Lēca ir caurspīdīga, abpusēji izliekta acs daļa, bez nerviem un asinsvadiem.
Lēca fokusē attēlu. Lēca kļūst biezāka, lai fokusētos uz tuvākiem objektiem, un plānāka, lai fokusētos uz tālākiem objektiem.
Acs aizmugurējo daļu klāj tīklene, kurai ir ļoti sarežģīta uzbūve. Tā ir gaismas un krāsu jūtīga. Gaisma, krītot uz gaismas jūtīgiem elementiem, izsauc kairinājumu, un redzes uztvere pa redzes nervu tiek nosūtīta uz galvas smadzenēm. Gaismas stari, izejot caur lēcai, uz tīklenes veido attēlu.
Tīklene ir iekšējais un svarīgākais acs ābola apvalks, jo tajā atrodas īpaši gaismas staru uztveršanas elementi.
Cilvēka acī uz tīklenes ir 2 veidu šūnas - nūjiņas un vālītes. Nūjiņas uztver gaismas intensitāti (gaismu un tumsu) un nodrošina ķermeņu kontūru un formu uztveri. Vālītes uztver krāsas. Šajās šūnās ir 3 dažādas pigmentvielas, kuras uztver 3 pamatkrāsas - zilo, zaļo un sarkano. Krēslā vālītes zaudē spēju darboties, tāpēc attēls kļūst melnbalts, bet pilnīgā tumsā cilvēks neko neredz.
Dzīslene ir asinsvadu apvalks, kas apgādā aci ar skābekli un barības vielām.