Augus iespējams pavairot ar sēklām (dzimumvairošanās veids) un veģetatīvi (bezdzimumvairošanās veids). Augu pavairošana ar sēklām prasa ilgāku laiku nekā veģetatīvā pavairošana.
Augu sēklas
Augu veģetatīvā pavairošana notiek, izmantojot auga orgānus vai orgānu pārveidnes. Veģetatīvās pavairošanas rezultātā augs ir ģenētiski identisks mātes augam un pēcnācēji ir ģenētiski identiski savā starpā.
Veģetatīvās pavairošanas veidi:
- Pavairošana ar vasas pārveidnēm - sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, saknes un stīgas.
- Pavairošana ar sakņu pārveidnēm - gumi.
- Pavairošana ar spraudeņiem - dzinumu spraudeņi, vienpumpuru spraudeņi, divpumpuru spraudeņi, lapu spraudeņi, sakņu spraudeņi.
- Pavairošana potējot - potējot tiek savienoti divi organismi.
- Pavairošana ar noliekteņiem - jaunais augs ir savienots ar mātes augu līdz brīdim, kad tam pašam ir izveidojusies sakņu sistēma.
- Pavairošana dalot mātes augu - mātes augu sadala vairākās daļās.
- Mikropavairošana - veic laboratorijas apstākļos, piemērotā barotnē, atjaunojas viss auga organisms.
Augu pavairošana potējot
Vasas pārveidnes - bumbuļi kartupeļiem
Vasas pārveidne- sīpols
Lai radītu jaunas augu šķirnes, kas ir ar augstāku produktivitāti izmanto selekciju.
Selekcija - augu sugu mērķtiecīga pavairošana un šķirņu veidošana.
Krustošana - augu selekcijas metode, divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru sapludināšana, kā rezultātā tiek iegūta jauna šķirne.
Segsēkļus iedala viendīgļlapju un divdīgļlapju klasēs. Viendīgļlapja dīglim ir viena dīgļlapa, kur uzkrājas dīgšanai nepieciešamās barības vielas. Divdīgļlapjiem dīglim ir divas dīgļlapas, kur attiecīgi uzkrājas nepieciešamās barības vielas auga attīstībai.