Vairošanās ir dzīvo organismu spēja atražot tās pašas sugas jaunu īpatņu paaudzi.
Bezdzimumvairošanās
- Nenotiek apaugļošanās.
- Notiek izmantojot, kāda organisma daļu vai somatiskās šūnas.
- Pēcnācēji ir ģenētiski identiski vecākorganismam un ģenētiski identiski savā starpā.
- Viens vecākorganisms.
Bezdzimumvairošanās veidi:
- ar sporām (sēnes, aļģes, ķērpji, papardes).
- veģetatīvi - šūnām vai atsevišķām organisma daļām atdaloties no vecākorganisma (hidras pumpurošanās).
Hidra spēj vairoties bezdzimumceļā - pumpurojoties
Dzimumvairošanās
- Notiek apaugļošanās.
- No zigotas - apaugļotas olšūnas.
- Pēcnācēji ir ģenētiski atšķirīgi no vecākorganisma.
- Pēcnācēji ir ģenētiski daudzveidīgi.
- Divi vai viens vecākorganisms.
Dzīvnieku olšūnas veidojas olnīcās, bet spermatozoīdi - sēkliniekos.
Spermatozoīds un olšūna
Dzīvniekus iedala šķirtdzimuma dzīvniekos un hermafrodītos. Šķirtdzimuma indivīdam attīstās olnīcas (mātītēm) un tēviņiem attīstās sēklinieki.
Dezoksiribonukleīnskābe jeb DNS ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātājs.
Ģenētiskā informācija nosaka organisma veidojošo vielu uzbūvi, funkcijas un dzīvības procesu regulāciju. Dzimumhromosomas ir dažāda dzimuma pārstāvju atšķirīgās hromosomas. Cilvēku dzimumšūnā var būt divas \(X\) hromosomas (sievišķa), vai viena \(X\) un viena \(Y\) hromosoma (vīrišķa). Dzimums ir atkarīgs no iegūto dzimumhromosomu komplekta.
Hermafrodītiem vienā organismā attīstās gan olšūnas, gan spermatozoīdi (augiem auglenīca un putekšņlapas), pārošanās laikā organismi savstarpēji apaugļojās. Ir gadījumi, kad hermafrodīts var apaugļot pats sevi, taču lielākoties dabā organismi obligāti apmainās ar ģenētisko informāciju, lai iegūtu lielāko ģenētisko dažādību. Hermafrodītu piemēri ir daudzi augi un bezmugurkaulnieki (gliemeži, sliekas), mēdz būt arī zivis.
Gliemezis