Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kurā tiek apvienoti divu vecāku ģenētiskie materiāli, lai radītu pēcnācējus ar unikālu ģenētisko kodu.
Dzimumvairošanās procesā notiek gametu (spermatozoīdu un olšūnu) saplūšana, veidojot zigotu. Zigota satur divus hromosomu komplektus, pa vienam no katra vecāka, kas nodrošina ģenētisko dažādību. Dzimumvairošanās ir plaši izplatīta dzīvniekos, augos un dažos vienšūņos. Tā veicina ģenētisko variāciju un pielāgošanās spējas populācijā, kas ir svarīgi izdzīvošanai mainīgā vidē.
Bezdzimumvairošanās ir vairošanās veids, kurā pēcnācēji tiek radīti no viena vecāka, pēcnācēju ģenētiskais kods ir identisks vecāku ģenētiskajam kodam.
Bezdzimumvairošanās neietver gametu saplūšanu un neizraisa ģenētisku dažādību pēcnācējos. Bezdzimumvairošanās ir izplatīta dažos augos, dzīvniekos un mikroorganismos.
Vienšūņi - amēbas un baktērijas, dalās, lai izveidotu divus ģenētiski identiskus pēcnācējus.
Augi mēdz vairoties veģetatīvi, veidojot jaunus augus no vecākaugu daļām, piemēram, saknēm, stumbriem vai lapām. Piemēri ir kartupeļu bumbuļu un zemeņu stīgu veidošanās.
Pumpurošanās notiek dažos dzīvniekos un sēnēs veidojās pumpuri, kas attīstās par jauniem indivīdiem, piemēram, hidras un rauga šūnas.
Sporas veidojas dažos organismos, piemēram, sēnēs un aļģēs, to bezdzimumvairošanās notiek ar sporu palīdzību, kas dīgst un attīstās jaunā organismā. Parasti bezdzimumvairošanās ar sporām notiek nelabvēlīgu apstākļu gadījumā.
Klonēšana ir specifisks bezdzimumvairošanās veids, kurā tiek radīti ģenētiski identiski organismi vai šūnas - kloni.
Reproduktīvās klonēšanas mērķis ir radīt pilnībā attīstītu, dzīvu organismu. Bieži izmantotā tehnika ir somatisko šūnu kodola transplantācija (SCNT), kurā somatiskās šūnas kodols tiek ievietots olšūnā, no kuras ir izņemts tās kodols. Rezultātā veidojas embrijs, kas attīstās par jaunu organismu ar tādu pašu ģenētisko materiālu kā donors. Piemēram, aita Dolija bija pirmais veiksmīgi klonētais zīdītājs, kas tika radīts, izmantojot SCNT.
Terapeitiskā klonēšana tiek veikta, lai radītu specifiskas šūnas, audus vai orgānus medicīniskām vajadzībām. Cilmes šūnas, kas iegūtas no klonētiem embrijiem, var diferencēties dažādos šūnu tipos, kas var tikt izmantoti, lai ārstētu dažādas slimības vai atjaunotu bojātus audus.
Dabiskā klonēšana ietver identiskos dvīņus cilvēkos, kas veidojas, kad viena apaugļota olšūna dalās divos atsevišķos embrijos, kuriem ir identisks ģenētiskais materiāls. Arī daži augi un dzīvnieki, piemēram, zemeņu augi un jūras zvaigznes, spēj dabiski pavairoties ar veģetatīvo pavairošanu vai dalīšanos, veidojot klonus.
Mākslīgā apaugļošana ir tehnoloģiju kopums, kas tiek izmantots, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir grūtības ieņemt bērnu dabiski.
In vitro apaugļošana (IVF) ir process, kurā olšūnas tiek izņemtas no sievietes olnīcām un apaugļotas ar spermatozoīdiem laboratorijas apstākļos. Pēc apaugļošanas izveidotie embriji tiek audzēti līdz noteiktam attīstības posmam un pēc tam ievietoti sievietes dzemdē. Šī metode ir viena no visizplatītākajām un efektīvākajām mākslīgās apaugļošanas metodēm.
Intracitoplazmatiskā spermatozoīdu injekcija (ICSI) ir īpaša IVF forma, kurā viens spermatozoīds tiek tieši injicēts olšūnā, lai veicinātu apaugļošanu. Šo metodi bieži izmanto, ja ir problēmas ar spermatozoīdu skaitu vai kvalitāti.
Intrauterīnā inseminācija (IUI) process ietver attīrītu spermatozoīdu tiešu ievadīšanu sievietes dzemdē ovulācijas laikā. Šī metode palielina iespēju, ka spermatozoīdi sasniegs olšūnu, tādējādi veicinot apaugļošanu.
Donoru olšūnas vai spermatozoīdi tiek izmantoti, ja sievietei nav dzīvotspējīgu olšūnu vai vīrietim nav dzīvotspējīgu spermatozoīdu. Donoru olšūnas vai spermatozoīdi tiek izmantoti apaugļošanai, lai radītu embriju.
Gestācijas surrogācija ir process, kurā embrijs, kas radīts ar IVF, tiek ievietots citas sievietes, surogāta, dzemdē, kas iznēsā un dzemdē bērnu pāra vietā.