Mutācijas ir izmaiņas DNS secībā, kas var notikt spontāni vai tikt izraisītas dažādu faktoru ietekmē.
Svarīgi!
Mutācijas var notikt jebkurā organisma ģenētiskā materiāla daļā.
Mutācijas ietver dažādas izmaiņas, piemēram, viena nukleotīda aizvietošanu, lielāku DNS fragmentu dzēšanu, ievietošanu vai pārkārtošanu. Mutācijas var būt neitrālas, noderīgas vai kaitīgas, atkarībā no tā, kā tās ietekmē gēnu funkciju un organisma fenotipu.
Pastāv vairāki mutāciju veidi: 
Punktveida mutācijas: Notiek viena nukleotīda izmaiņas DNS secībā, kas var izraisīt izmaiņas gēnu produktu struktūrā un funkcijā.
Delēcijas: DNS segmentu izņemšana, kas var izraisīt būtiskus gēnu izmaiņas vai funkciju zaudēšanu.
Duplikācijas: DNS segmentu kopēšana, kas var radīt papildu gēna kopijas un iespējamu funkciju pastiprināšanu.
Inversijas: DNS segmentu apgriešanās, kas var izmainīt gēnu regulāciju un ekspresiju.
Insercijas:  DNS secībai tiek pievienots papildu nukleotīdu fragments
Translokācijas: Hromosomu izkārtojuma maiņa, to segmenti maina pozīciju.
 
YCUZD_231012_5612_hromosome.png
 
Mutācijas var būt mantotas no vecākiem (iedzimtas) vai iegūtas dzīves laikā (somatiskās). Iegūtās mutācijas var rasties šūnu dalīšanās laikā vai ārēju ietekmju rezultātā.
Mutagēni un vides riska faktori ir faktori, kas izraisa izmaiņas organisma ģenētiskajā materiālā (DNS secībā) vai citādi kaitē veselībai.
Mutagēni faktori var būt fiziski, ķīmiski vai bioloģiski un var izraisīt dažādas izmaiņas ģenētiskajā materiālā. Mutagēni var būt arī kancerogēni - ļaundabīgus audzējus izraisoši.
 
YCUZD_231012_5612_Radiācijas_simbols.png
 
Fiziskie mutagēnie faktori ietver jonizējošo starojumu, piemēram, rentgenstarus un gamma starus, kas var izraisīt DNS molekulu struktūras izmaiņas. Arī ultravioletais (UV) starojums no saules var izraisīt DNS bojājumus, kas var novest pie ādas vēža.
 
YCUZD_240905_6581_cigarete.svg
 
Ķīmiskie mutagēnie faktori ir vielas, kas var ķīmiski mijiedarboties ar DNS un izraisīt mutācijas. Piemēram, dažādi ķīmiskie savienojumi tabakas dūmos, gaisā, vai pesticīdos var izraisīt mutācijas plaušu šūnās, palielinot plaušu vēža risku. Arī smagie metāli, kā svins, var izraisīt mutācijas. 
 
YCUZD_240905_6581_hpv.svg
 
Bioloģiskie mutagēnie faktori ir vīrusi, sēnes un baktērijas, piemēram, cilvēka papilomas vīruss (HPV), kas var integrēt savu ģenētisko materiālu saimniekorganisma DNS, izraisot mutācijas un potenciāli veicinot vēža attīstību. 
Svarīgi!
Mutagēno faktoru iedarbība uz DNS var izraisīt dažādas izmaiņas, kas var ietekmēt šūnu funkcijas un veselību.
Mutācijas var būt nekaitīgas, taču dažas, īpaši somatiskās mutācijas, spēj radīt nopietnas veselības problēmas un veicināt slimību attīstību.
Nemutagēni vides riska faktori ir troksnis, ekstremālas temperatūras, socioekonomiskais stāvoklis un dažādi alergēni, kā putekšņi vai dzīvnieku apmatojums. Šie faktori neizraisa mutācijas, taču var pasliktināt veselību.