Ekosistēma ir biosfēras pamatvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite.
To veido biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā) un biotops (ekosistēmas vide).
Vienā konkrētā ekosistēmā dzīvojošie dzīvnieki veido zoocenozi, vēsturiski to sauc arī par faunu. Savukārt visu augu kopumu ekosistēmā sauc par fitocenozi jeb floru. Visi mikroorganismi - baktērijas, vienšūņi veido mikrobiocenozi. Sēnes - gan makroskopiskās, gan mikroskopiskās kopā veido mikocenozi.
Suga (latīņu: species) ir klasifikācijas pamatvienība, kurā apvieno visus īpatņus ar vienādām pazīmēm. Vienas sugas pārstāvji savā starpā var pāroties un radīt auglīgus pēcnācējus. Konkrētas sugas apdzīvo noteiktus areālus - teritorijas, kurās tā spēj izdzīvot.
Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo ekosistēma ir stabilāka. Sugu daudzumu un dažādību ietekmē biotops – augsne, ūdens, gaisma, reljefs u.c.
Ekosistēmā dzīvojošajiem organismiem ir nepieciešami konkrēti augšanai un attīstībai piemēroti apstākļi. Katrai sugai ir specifiskā ekoloģiskā niša, jo tā spēj patērēt noteiktus dabas resursus un pielāgoties dzīvo organismu radītiem (biotiskiem) un nedzīvās dabas apstākļiem (abiotiskiem).
Sugas ekoloģiskā niša ir tās funkcionālā loma, ko tā veic dabā un ir specifiska salīdzinājumā ar citām sugām.
Ja suga ir pielāgojusies (adaptējusies) konkrētajai ekosistēmai, tās īpatņu skaits populācijā palielinās.
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kurai piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kura ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Visi ekosistēmas dzīvie organismi piedalās enerģijas, vielu un informācijas apritē. Dzīvie organismi var ieņemt trīs veidu trofiskos līmeņus.
Autotrofie organismi jeb producenti (ražotāji) ir organismi, kas ražo organiskās vielas no neorganiskajām vielām. Tie galvenokārt ir augi un aļģes.
Konsumenti jeb patērētāji ir organismi, kas producentu saražotās vielas pārveido citās, sev nepieciešamajās organiskajās vielās. Šo organismu vielmaiņas veids ir heterotrofs. Tie ir dzīvnieki un vienšūņi. Konsumentus iedala vairākās pakāpēs.
Heterotrofs vielmaiņas veids ir arī reducentiem jeb destruktoriem (noārdītājiem). Reducenti sadala organiskās vielas par neorganiskajām vielām. Tās ir baktērijas un sēnes.
Vienā trofiskajā līmenī ir organismu kopums, kurus vieno barošanās veids.
Barošanās attiecību lineāru attēlojumu sauc par barošanās ķēdi. Dabā barošanās ķēdes savā starpā krustojas un veido barošanās tīklus, kuros barības ķēdēm ir vismaz viens posms ir kopīgs.
Barošanās ķēde vienmēr sākās ar producentiem, tālāk seko pirmās pakāpes konsumenti, kas barojas ar augiem. Nākošie barības ķēdē ir otrās pakāpes konsumenti, kas barojas ar pirmās pakāpes konsumentiem, tie parasti ir kukaiņēdāji, grauzēji u.c. Barības ķēdi noslēdz trešās pakāpes konsumenti, kas ir plēsēji. Trešās pakāpes konsumenti barojas ar otrās pakāpes konsumentiem, kā arī tie var kā barību izmantot arī pirmās pakāpes konsumentus. Optimāli barības ķēdē ir 4 - 5 posmi, lielāks posmu skaits saistīts ar lielākiem enerģijas zudumiem.
Reducentus barības ķēdē parasti neraksta, jo tie noārda jebkura dzīvā organisma atliekas.