Č. Darvins uzskatīja, ka jaunu sugu izveidošanās notiek dabiskās izlases ceļā. Pēc Darvina teorijas, evolūcija noris pamatfaktoru — mainības, cīņas par eksistenci, dabiskās izlases un iedzimtības kopējās darbības rezultātā. Ja kāds no šiem faktoriem izpaliek, evolūcija nenotiek. Evolūcijas process ir neatgriezenisks: kādreiz izmirušas sugas un cita ranga taksoni nerodas no jauna. Darvins uzskatīja, ka evolūcija noris diverģenti (organismu grupu pazīmēm attālinoties)
Dabiskā izlase ir process, kura rezultātā dabā izdzīvo un atstāj pēcnācējus galvenokārt tie īpatņi, kuriem ir noteiktas, vides apstākļiem piemērotas, derīgas iedzimstošas izmaiņas.
Organismi no saviem vecākiem pārmanto raksturīgās pazīmes (sauktas arī par īpašībām) ar gēnu starpniecību. Pārmaiņas, kuras sauc par mutācijām, šajos organisma pēcnācēja gēnos veido jaunas īpašības. Ja jaunā īpašība pēcnācējus labāk piemēro videi, kurā tie dzīvo, tad tieši šiem pēcnācējiem ir lielākas izredzes izdzīvot un vairoties tālāk. Šo procesu sauc par dabisko izlasi, kas ļauj šīm pazīmēm gūt virsroku pār citām, izdzīvošanai ne tik svarīgām pazīmēm. Pēc vairākām paaudzēm populācija var iegūt tik daudz jaunu pazīmju, ka izveidojas jauna organismu suga.
Baltais lācis kā suga ir adaptējies dzīvei polārajos apgabalos. Baltais kažoks palielina iespēju piezagties medījumam nepamanītam.
Ja apstākļi mainās, adaptācija var izrādīties nederīga, piem., uz pelēka fona lācēnu var labi ieraudzīt. Tātad, adaptācijām ir relatīvs raksturs.
Darvins uzsvēra, ka, videi mainoties, ieguvēji būs tie organismi, kuri salīdzinājumā ar citiem sugas brāļiem spēs labāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tieši vide, kurā organismi dzīvo, un to individuālā reakcija uz šo vidi virza evolūcijas procesus. Ja pārmaiņas vidē notiek pārāk strauji, organismi nespēj tām pielāgoties. Tiem īpatņiem, kuriem ir visvairāk mazuļu ar labām pielāgošanās spējām, ir vislielākās izredzes aiz sevis atstāt kādu, kurš izdzīvos līdz dzimumgatavības vecumam.
Peles vairojas visu gadu. Grūsnības periods ilgst 20 dienas. Parasti piedzimst 10 - 12 pelēni. Māte mazuļus zīda ar pienu pirmās 3 nedēļas. Beidzot zīdīt mazuļus, mātīte pēc 2 - 5 dienām atkal sapārojas. Abu dzimumu peles dzimumbriedumu sasniedz 50 dienu vecumā.
Cilvēka iejaukšanās dabas vidē maina tajā mītošo organismu dzīves apstākļus. Pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā vai medikamentu lietošana zivkopībā ietekmē visu to organismu eksistences apstākļus, kuri nonāk saskarē ar šīm vielām. Atbildes reakcija ir atkarīga no vielu koncentrācijas vidē, kā arī no konkrēto organismu jutīguma.
Organismi, kuri izdzīvo un vairojas, ir atkarīgi no tiem jaunizveidotajiem pielāgojumiem, kas nepieciešami, sastopoties ar vides dotajām iespējām, izaicinājumiem un briesmām.
Dabiskā izlase ir process, kura rezultātā dabā izdzīvo un atstāj pēcnācējus galvenokārt tie īpatņi, kuriem ir noteiktas, vides apstākļiem piemērotas, derīgas iedzimstošas izmaiņas.
Dabiskā izlase darbojas lēni un aptver abu dzimumu īpatņus jebkurā vecumā. Tā ir galvenais evolūcijas procesa virzītājspēks.
Izšķir mikroevolūciju , kura noslēdzas ar sugas veidošanos, un makroevolūciju , kura skar lielas organismu grupas.
Atsauce:
An introduction to evolution", Understanding Evolution: your one-stop source for information on evolution, The University of California Museum of Paleontology, Berkeley, 2008Attēli no http://www.exploringnature.org/graphics/sphinx_moth.jpg
http://www.freebestwallpapers.info/images/wallpapers/64461_1600-839006.jpeg
http://3.bp.blogspot.com/_vvoK1yOUbCQ/R4U5ofM6tJI/AAAAAAAABMQ/XGGyakmjFSs/s400/polar_bear_knut_380.jpg
http://blogs.scientificamerican.com/observations/2012/10/04/baby-mice-born-from-eggs-made-from-stem-cells/