Ekoloģija (grieķu: οἶκος — ‘māja’; λογία — ‘jēdziens’) ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp organismiem.
Ekologi pēta organismus gan to dabīgajā vidē, gan laboratorijas apstākļos. Dabiskajā vidē zinātnieki noskaidro, cik liela ir katras sugas populācija, kādu barību dzīvnieki patērē, kādi faktori ietekmē to izplatību un izdzīvošanu. Izmantojot iegūtos datus, zinātnieki izstrādā modeļus, kas palīdz prognozēt vides pārmaiņas ilgākā laika periodā, cenšas atrast veidu, kā cilvēka darbību padarīt nekaitīgu apkārtējai videi un pievērst sabiedrības uzmanību vides problēmām.
Svarīgi!
Dzīvības attīstības gaitā uz Zemes ir mainījušies gan vides apstākļi, gan sugu sastāvs. Vides un sugu skaitliskās izmaiņas notiek arī mūsdienās. Šo izmaiņu rezultāts ir bioloģiskā daudzveidība. Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvības formu un vides apstākļu daudzveidība.
Cilvēce ir pilnībā atkarīga no bioloģiskās daudzveidības. Gēnu, sugu un ekosistēmu bagātība nodrošina mūs ar skābekli, pārtiku, koksni, enerģiju, rūpniecības izejmateriāliem. Pasaules dzīvās sistēmas no organismiem līdz pat biosfērai, veicina cilvēces atkritumvielu pārstrādi un noārdīšanos. Saglabājot bioloģisko daudzveidību, tiek nodrošināta biosfēras stabilitāte.
Mūsdienu ekologu uzdevums ir izpētīt un prognozēt bioloģiskās daudzveidības izmaiņu cēloņus, lai nodrošinātu cilvēces ilgtspējīgu attīstību.
Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina cilvēces šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.