8. Antropogēnie faktori

1. Vides piesārņojums ir jebkuras vielas, fizikālo faktoru enerģijas, kā arī mikroorganismu iekļūšana dabā tādā daudzumā, kas izraisa izmaiņas dabas komponentu sastāvā vai atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēkiem, floru un faunu.

Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā vidē ir notikušas organismiem nelabvēlīgas izmaiņas. Piemēram, cilvēks daļu atkritumu pats vairs nespēj iznīcināt vai ievadīt vielu dabiskajā apritē. Pieaugot iedzīvotāju skaitam uz planētas, palielinās arī piesārņojuma daudzums. Daba vairs nespēj neitralizēt visas atkritumvielas, no kurām var ciest dzīvie organismi. Piesārņojuma ietekmē samazinās lauksaimniecības produkcijas daudzums un cieš tās kvalitāte, kā arī pasliktinās dzeramā ūdens un gaisa īpašības.

 

Kas ir ģenētiskā modifikācija? Tā ir mērķtiecīga vēlamo (vajadzīgo) īpašību piešķiršana (auga vai dzīvnieka) organismam ar gēnu starpniecību. Zinātnieki spēj nošķirt par organisma noteiktām īpašībām “atbildīgos” gēnus un ievietot tos citā organismā.

 

 

Kā veic ģenētisko modifikāciju? Organisma A gēnu, kurš ir atbildīgs par vēlamo īpašību, ievietojot organismā B, rodas organisms C. Organisms C ir organisms B, kuram piemīt vēlamās organisma A īpašības.

Diskutējams ir jautājums par jaunās pārtikas nekaitīgumu vai iespējamo kaitīgumu. Taču visās pasaules valstīs sabiedrības veselību sargājošās institūcijas ir pārliecinātas, ka sabiedrībai jābūt informētai par to, ko cilvēks patērē. Pirmkārt, jābūt attiecīgam pārtikas produktu marķējumam, lai ikviens varētu pēc savas pārliecības brīvi izvēlēties ēst to vai neēst. Ņemot vērā, ka ģenētiskā modifikācija ir salīdzinoši jauna un līdz galam neizpētīta parādība, pret ģenētiski modificēto pārtiku ir jāizturas piesardzīgi. Ar šodienas metodēm nav izdevies neapstrīdami pierādīt, ka ģenētiski modificēta pārtika ir pilnīgi nekaitīga cilvēku veselībai, kā arī nav pierādīts pretējais.

  

Iekārtojot sev lauksaimnieciskās platības, būvējot  pilsētas, cilvēki izspiež no dabiskās dzīves vides augu un dzīvnieku sugas. Daudzas no tām nespēj pielāgoties citiem dzīves apstākļiem un iet bojā. Speciālisti uzskata, ka līdz 2100. gadam varētu izmirt aptuveni 50% no visām pašlaik vēl sastopamajām sugām. Un galvenais iemesls tam ir iznīcinātās dzīves vietas, kur sugas pirms tam dzīvojušas; daudzas vietējās sugas aiziet bojā, ja, labākus dzīves apstākļus meklējot, šeit ienāk vēl nebijušas sugas vai arī tās ieved cilvēki. Dzīvās radības iznīcina piesārņojums. No dzīvnieku valsts izstrādājumiem gatavo pārtiku, apģērbu, rotājumus, mēbeles un citus priekšmetus. Kādam prieku sagādā dažādas izklaides, un tādēļ savulaik tika iznīcināti ceļojošie baloži. Skumdina fakts, ka visam iepriekš nosauktajam iemesls ir viens – tas ir cilvēks, tā darbības.

 

Izmirušais Jaunzēlandes milzu putns moa ir aplūkojams tikai izbāzeņa veidolā.