Pie posmtārpiem pieder mazsartārpi, daudzsartārpi, dēles.
Jūras pele ir plēsīgs daudzsartārps. Video Jūras pele
Parastā žokļdēle nesūc asinis, bet ir plēsīga - pārtiek no sīkiem ūdensdzīvniekiem.
Mazsartārpi sliekas uzlabo augsnes sastāvu - gan bagātinot ar organiskajām vielām, gan ievadot augsnē gaisu.
Posmtārpiem ir posmains ķermenis, audi un orgānu sistēmas, bet nav elpošanas orgānu sistēmas. Asinsrites sistēmu veido primitīvas sirdis, gareniskie un gredzeniskie asinsvadi. Nervu sistēma un gremošanas orgānu sistēma stiepjas visa ķermeņa garumā, bet vairošanās un izvadorgāni atrodas atsevišķos posmos. Gareniskā un gredzeniskā muskulatūra nodrošina daudzveidīgas kustības.
Reģenerācija ir spilgti izteikta visiem posmtārpiem. Piemēram, sliekas ķermeņa priekšgals viegli ataudzē pakaļgalu.
Posmtārpu tipā ir gan hermafrodītiski, gan šķirtdzimumu dzīvnieki.
Sliekas ir hermafrodīti. Pirms olu dēšanas divi tārpi sakļaujas, pavērsuši priekšgalu viens pret otru, un apmainās ar šķidrumu, kurā peld spermatozoīdi. Jostiņas dziedzeršūnas izdala biezu šķidrumu, kas veido gļotainu uzroci.
Uzrocī iekļūst olšūnas un šķidrums ar spermatozoīdiem. Pēc tam tārps izlien no uzroča. Uzroča gali noslēdzas, izveidojot kokonu, kurā atrodas dažas apaugļotas olšūnas. No tām kokonā attīstās jaunas sliekas.
No Latvijā sastopamajām 15 dēļu sugām tikai dažas spēj caurkost cilvēka ādu. To spēj medicīnas dēle, kuras siekalas satur vielu hirudīnu, kas kavē asinsreci un aptuveni 400 bioloģiski aktīvu vielu. Hirudoterapiju jeb ārstēšanu ar dēlēm izmanto hronisku iekaisumu ārstēšanai, imunitātes paaugstināšanai. Lai gan medicīniskās dēles sastopamas arī savvaļā, medicīniskiem mērķiem izmanto laboratorijā audzētas dēles.
Posmtārpi ir nozīmīga dažādu dzīvnieku barība. No jūrās mītošajiem daudzsartārpiem pārtiek zivis, piemēram, plekstes un mencas, kā arī vēžveidīgie. Iecienīta barība zivīm, piemēram, plaužiem, pličiem un asariem, kā arī ūdens kukaiņu (spāru, vaboļu, maksteņu) plēsīgajiem kāpuriem, ir saldūdens mazsartārpi. Savukārt no sliekām pārtiek abinieki, daudzi putni, kā arī daži zīdītāji, piemēram, kurmji, ciršļi un āpši. Posmtārpi piedalās arī augsnes un dūņu struktūras veidošanā, kā arī ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
Atsauce:
Attēli no http://sciencenotes.files.wordpress.com/2012/01/earthworm-circulatory-system-3d.jpg
http://www.glaucus.org.uk/Aphrodite-DS.jpg
http://www.videsvestis.lv/issues%5C121%5C34%5C04.jpg
http://hirudo.onepagefree.com/files/piyavka1[1].jpg
http://farm4.static.flickr.com/3605/3491711997_e271f30425_m.jpg
http://unclejimswormfarm.com/images/stories/255_VermiPod_broken_open_exposing_earthwrom_cocoon.jpg
http://www.biodobe.lv/uploads/1/0/5/5/10551167/6684575.jpg?249