Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājuma vadīšanai. No nervaudiem ir veidota nervu sistēma - vissarežģītākā organisma sistēma, kas apvieno vienā veselā visu šūnu, audu, orgānu un orgānu sistēmu darbību.
Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām - nervu šūnām jeb neironiem un glijas šūnām, kas kopā darbojas kā nedalāma vienība.
1. Nervu šūnas. Cilvēka smadzenēs ir ap 100 miljardu nervu šūnu - neironu. Tas ir tikpat daudz, cik ir zvaigžņu galaktikā. Nervu šūnu formu dažādība ir tik liela, ka visā nervu sistēmā nav divu pilnīgi vienādu nervu šūnu.
Katrai nervu šūnai jeb neironam ir ķermenis un vismaz viens izaugums. Izaugumu var būt arī daudz vairāk. Lai arī cik daudz nervu šūnai būtu izaugumu, viens no tiem ir aksons, bet visi pārējie – dendrīti.
Aksons vada nervu impulsus no nervu šūnas ķermeņa uz citām nervu šūnām vai citu audu šūnām, ierosinot tajās sekrēta izdalīšanos vai muskuļu šķiedru saraušanos. Aksons ir garš, dažreiz pat 1-1,5 metrus garš.
Dendrīti ir nervu šūnas jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni. Dendrīti parasti ir īsi un atgādina zarotu koku (dendron - koks).
2. Glijas šūnas.
Glijas šūnas piešķir smadzenēm formu un blīvumu. Tās balsta nervu šūnas un to izaugumus, tām piemīt barošanas un aizsardzības funkcija.
Video angļu valodā: Neironi
Atsauce:
http://www.liis.lv/anatom/Antomija/3/3cit/3cit16.htm
Attēli no: http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%E2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/
http://www.sciencephoto.com/media/307614/enlarge