5. Augu pamataudi un balstaudi

Pamataudi pa lielākai daļai sastāv no dzīvām noapaļoti daudzstūrainām šūnām, starp kurām veidojas starpšūnu telpas. Pamataudi ir maz diferencējušies. Tie spēj atkal kļūt par veidotājaudiem. Pamataudu šūnās notiek barības vielu ražošana, tās veic vielu uzsūkšanas, uzkrāšanas un izdalīšanas funkcijas, piedalās gāzu maiņā. Pamataudiem piemīt arī mehāniska izturība.

 

Tie atrodas visos auga orgānos. Daudz balstaudu ir stumbrā un lapu dzīslās. Balstaudu veids ir sklerenhīma.

 

 

Sklerenhīmas šūnu būtiskā pazīme ir vienmērīgs šūnapvalku uzbiezinājums. Šūnas ir nedzīvas, garas, šķiedrainas, ar nosmailinātiem galiem. Celulozes šūnapvalks saglabājas reti, parasti tas pārkoksnējas, t.i., starp celulozes molekulām uzkrājas lignīns. Šūnas dobumu piepilda gaiss.

 

Sklerenhīmas šūnu garums sasniedz vairākus centimetrus. Arī tekstilšķiedru ražošanā izmanto augu šķiedras, kas ir sklerenhīmas šūnas. Populāri šķiedraugi ar garām (4-60 mm) sklerenhīmas šūnām ir lini (attēlā) un kaņepes.

 

Sklereīdas jeb akmensšūnas var veidot t.s. akmensaudus vai atrasties pa vienai. No sklereīdām sastāv dažādu augļu cietie apvalki (riekstiem, zīlēm), sēklapvalki (ķiršu un plūmju kauliņi).