Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta iedzimtību un mainību.
Par mūsdienu ģenētikas pamatlicēju uzskata Gregoru Mendeli, kurš pētīja īpašību pārmantojamību augos. Savā rakstā "Versuche über Pflanzenhybriden" ("Eksperimenti augu hibridizācijā"), kas tika prezentēts 1865. gadā Brno Dabas Vēstures Biedrībai, Gregors Mendelis izsekoja noteiktu īpašību iedzimtības modeļus zirņos un parādīja, ka tie var tikt izteikti matemātiski.
Ģenētikas attīstības posmi
| Laiks | Zinātnieki | Sasniegumi |
| 1865. | Gregors Mendelis (Čehija) | Atklāti iedzimtības likumi |
| 1900. | Hugo de Frīzs (Nīderlande), K.Korenss (Vācija), Ēriks Čermaks(Austrija) | Mendeļa likumu otrreizēja atklāšana |
| 1911. | T. Morgans (ASV) | Izstrādāta iedzimtības hromosomālā teorija |
| 1953. | Dž. Votsons (ASV), F. Kriks (Lielbritānija) | Radīts DNS telpiskais modelis |
| 1997. | J.Vilmuts (Skotija) | Klonēta aita Dollija |
| 2003. | Cilvēka genoma projekts (ASV) | Noteikta cilvēka DNS nukleotīdu secība |
Atsauce: