DNS ar tajā ieslēgto ģenētisko informāciju atrodas šūnas kodolā, bet olbaltumvielu biosintēze notiek ribosomās.
Ģenētisko kodu nosaka nukleīnskābju secība DNS molekulā.
Trīs secīgas bāzes (triplets) kodē vienu aminoskābi.
DNS molekula sastāv no 4 slāpekļa bāzēm: adenīna A, timīna T, guanīna G un citozīna C. Adenīns savienojas ar timīnu, bet citozīns - ar guanīnu. To sauc par komplementaritātes principu.
Informāciju par sintezējamo olbaltumvielu struktūru no DNS uz ribosomām pārnes RNS. Pastāv 3 dažādu tipu RNS: matrices jeb informācijas RNS( mRNS), transporta RNS (tRNS) un ribosomu RNS (rRNS). Katrai no šīm nukleīnskābēm ir noteikta loma olbaltumvielu sintēzē. DNS ģenētisko kodu no kodola uz citoplazmu pārnes matrices RNS.
Procesu, kura informācija tiek pārkopēta no DNS uz RNS, sauc par transkripciju.
Katram DNS tripletam atbilst komplementāra mRNS nukleotīdu secība, ko sauc par kodonu.
Pēc transkripcijas mRNS molekula atdalās no DNS un caur kodola porām nonāk citoplazmā.
Atsauce:
Attēli no httpwww.southtexascollege.edunilsson4_GB_Lecture_figs_f4_GB_11_DNA_Fig_f15_6_RNA_Transcription.GIF
http://www.uic.edu/classes/phys/phys461/phys450/ANJUM04/DNA_helix.jpg