DNS ar tajā ieslēgto ģenētisko informāciju atrodas šūnas kodolā, bet olbaltumvielu biosintēze notiek ribosomās.
 
dns.png
 
Ģenētisko kodu nosaka nukleīnskābju secība DNS molekulā.
DNS molekula sastāv no 4 slāpekļa bāzēm: adenīna A, timīna T, guanīna G un citozīna C. Adenīns savienojas ar timīnu, bet citozīns - ar guanīnu. To sauc par komplementaritātes principu.
Trīs secīgas bāzes (triplets) kodē vienu aminoskābi.
 
Informāciju par sintezējamo olbaltumvielu struktūru no DNS uz ribosomām pārnes RNS. Pastāv 3 dažādu tipu RNS: matrices jeb informācijas RNS( mRNS), transporta RNS (tRNS) un ribosomu RNS (rRNS). Katrai no šīm nukleīnskābēm ir noteikta loma olbaltumvielu sintēzē. DNS ģenētisko kodu no kodola uz citoplazmu pārnes matrices RNS.
 
trnskr.png
Procesu, kura informācija tiek pārkopēta no DNS uz RNS, sauc par transkripciju.
Transkripcijas laikā daļa no DNS dubultspirāles atvijas un no kodolā esošajiem nukleotīdiem ar enzīma RNS polimerāzes palīdzību sintezējas mRNS. Matrices RNS sintezēšanas procesā ir spēkā komplementaritātes princips, tikai pretī adenīnam ir uracils, nevis timīns.
Katram DNS tripletam atbilst komplementāra mRNS nukleotīdu secība, ko sauc par kodonu.
Transkripcija nenotiek visas DNS ķēdes garumā, bet tiek nokopēts viens vai nedaudzi gēni.
 
Pēc transkripcijas mRNS molekula atdalās no DNS un caur kodola porām nonāk citoplazmā.
 
Atsauce:
Attēli no httpwww.southtexascollege.edunilsson4_GB_Lecture_figs_f4_GB_11_DNA_Fig_f15_6_RNA_Transcription.GIF
http://www.uic.edu/classes/phys/phys461/phys450/ANJUM04/DNA_helix.jpg