Dažādu dzīvnieku asinsrites sistēmas uzbūve ir līdzīga. Tā sastāv no asinsvadiem un sirds, kas nodrošina asiņu plūsmu organismā. Asins plūsmu asinsvados uztur sirds.
Asinsvadus iedala artērijās, vēnās un kapilāros.
Artēriju sienas veido elastīgi saistaudi un biezs muskuļu slānis. Artēriju sienu gludo muskuļu saraušanās un atslābšana attiecīgi pazemina vai paaugstina asinsspiedienu. Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi - tuvu pie skeleta un, tikai dažās vietās, tās ir tuvu ādai. Šajās vietās var sataustīt pulsu. Galvenās artērijas iet uz orgāniem pa īsāko ceļu visaizsargātākajās vietās. Lielākās artērijas sadalās mazākās - arteriolās. Dzīvībai svarīgi orgāni saņem asinis no vairākām artērijām un viena no tām ir galvenā. Galvenās artērijas ievainojuma vai aizsprostojuma gadījumā asinis orgānam var pieplūst pa blakus esošajiem asinsvadiem.
Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis aizplūst no sirds.
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi. Tie atrodas visos orgānos un saista artērijas ar vēnām.
Kapilāru diametrs ir 7 - 10 mikrometri. Kapilāru sienas ir veidotas no vienas šūnu kārtas - segepitēlija. Tas atvieglo vielu maiņu difūzijas ceļā un nodrošina šūnas ar vajadzīgajām vielām. Caur kapilāru sienām notiek barības vielu un gāzu maiņa starp asinīm un audiem, kā arī šūnstarpu šķidruma veidošanās. Nieru kapilāros notiek urīna veidošanās.
Asins plūsma kapilāros tiek regulēta, atverot vai aizverot pirms tiem esošās arteriolas. Ja orgānam ir zema funkcionālā aktivitāte, daļa kapilāru var būt "slēgti" un, palielinoties slodzei, arteriolas aptverošie muskuļi atslābst, arteriolas atslābst un orgānam pieplūst vairāk asiņu.