Augu un dzīvnieku ģenētiskās modificēšanas principi ir līdzīgi - ar vektoru - plazmīdu vai vīrusu palīdzību šūnās tiek ievadīti gēni, kuri nosaka vēlamo pazīmi. Ģenētiski modificētus dzīvniekus iegūst dažādās dzīvnieku attīstības stadijās.
Svešos gēnus ienes olšūnā vai embrijā, piemēram, veic nepieciešamā gēna mikroinjekciju apaugļotā olšūnā.
Peles olšūnā injicē plazmīdu ar žurku augšanas gēnu. Olšūnai daloties un veidojoties dīglim, "svešais" gēns integrējas peles hromosomā, vairojas tāpat kā peles DNS un nonāk dīgļa šūnās.
Attēlā: Ģenētiski modificētais pelēns apsteidz augšanā tāda paša vecuma nemodificētu pelēnu, jo tā DNS satur žurku augšanas gēnu.
Attēlā: Atlantijas okeāna laši viena gada vecumā. Lielākās zivs DNS satur Klusā okeāna laša gēnu, kurš ļauj sintezēt augšanas hormonu gan dienā, gan naktī.
Ar vīrusa palīdzību nepieciešamos gēnus ienes pieaugušā organismā. Vīrusiem piemīt spēja inficēt noteiktas organisma šūnas un ienest tajās savus gēnus. Tātad, ar vīrusiem nepieciešamos gēnus var nogādāt noteiktos orgānos.
Ģenētiski modificēto dzīvnieku iespējamā izmantošana un riski
Iespējamā izmantošana | Riski |
| Cilvēka slimību pētīšanā, cilvēkam sastopamo slimību cēloņu pētīšana, zāļu testēšana, izmantojot zīdītājdzīvniekus. | Dzīvnieku ciešanas ir neizbēgamas. |
| Lauksaimniecības dzīvnieku augšanas stimulēšana, gaļas un piena sastāva mainīšana, dzīvnieku slimību rezistences palielināšana. | ĢM dzīvnieku izplatīšanās savvaļā var izjaukt ekoloģisko līdzsvaru. ĢM dzīvnieku piena un gaļas izmantošana uzturā var izraisīt alerģiskas reakcijas. |
| Savvaļas dzīvnieku pārveidošana, piemēram, radīt malārijas odus, kuri nespēj pārnēsāt malāriju un šo kukaiņu dabiskās populācijas aizstāt ar ĢM populācijām. | Dārgs process ar neparedzamiem ekoloģiskiem blakusefektiem. |
| Luminiscējoši ĢM dzīvnieki. Piemēram, zebrzivs olšūnā ievadot medūzas gēnu, tika iegūtas luminiscējošas zivis. Zinātnieku mērķis ir iegūt zivis, kuras sāk luminiscēt, ja ūdenī ir noteikta piesārņojuma koncentrācija. | Ētiskas problēmas, jo luminiscējošos organismus izmanto izklaidei. |
Attēlā: Zivis, kuru DNS satur medūzas gēnu.
Attēlā: Luminiscējošo peļu DNS satur jāņtārpiņa gēnu, kurš ieslēdzas noteiktu vielu klātbūtnē. Šo īpašību varētu izmantot vielmaiņas slimību izpētē.
Atsauce:
http://eatocracy.cnn.com/2010/09/20/genetically-modified-salmon/
http://www.sciencephoto.com
http://www.wholistichealingresearch.com
http://www.aquarticles.com
http://www.catdefender.blogspot.com