Cilvēka organisma darbības humorālā regulācija notiek galvenokārt ar sekrēcijas dziedzeru izdalīto hormonu starpniecību.
| Dziedzeris | Hormons | Funkcija |
| Hipofīze | Augšanas hormons Oksitocīns Antidiurētiskais hormons | Veicina augšanu. Ierosina dzemdības un piena dziedzeru darbību. Nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru nefronu kanāliņos. |
| Epifīze jeb čiekurveida dziedzeris | Melatonīns | Regulē sezonālos un diennakts ritmus un nodrošina veselīgu miegu. |
| Vairogdziedzeris | Tiroksīns, trijodtironīns | Pastiprina vielmaiņas intensitāti regulē kalcija un fosfora maiņu. |
| Epitēlijķermenīši | Parathormons | Regulē kalcija un fosfora līmeni asinīs. |
| Aizkuņģa dziedzeris | Insulīns Glikagons | Pazemina glikozes daudzumu asinīs. Paaugstina glikozes daudzumu asinīs. |
| Virsnieru dziedzeri | Adrenalīns Glikokortikoīdi | Stimulē organismu aktīvai darbībai, palīdz tikt galā ar stresu. Mazina iekaisuma procesus, paaugstina imunitāti. |
| Aizkrūtes dziedzeris | Aizkrūtes dziedzera hormoni | Kavē dzimumdziedzeru priekšlaicīgu nobriešanu, veicina imunitāti, kaulu augšanu. |
| Olnīcas | Estrogēni | Veicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību, regulē olšūnu attīstību. |
| Sēklinieki | Androgēni | Veicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību, regulē spermatozoīdu attīstību. |
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Endokr%C4%ABn%C4%81_sist%C4%93ma#/media/File:Illu_endocrine_system.png
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=320_2.html