9. Rožu dzimtas augi

 

Savvaļas augs. Dekoratīva, jo izceļas ar spožajām lapām. Plaši izmanto kā potcelmu, tāpēc bieži sastopama bijušo rožu audzētavu vietās. Visas auga daļas izmanto medicīnā, vitamīnaugs. Medusaugs.

Tautas valodā tiek dēvēta par ,,meža rozi" - tāpat kā pārējās savvaļas rozes.

Augļi ir riekstiņu kopaugļi.

 

 

 

Mājas ābeli Malus domestica kultivē jau vismaz trīs tūkstošus gadu. Zināmas vairāk nekā 100 tūkstoši daudzveidīgas šķirnes. Latvijā vienas no vecākajām ir "Baltais dzidrais" un "Rudens svītrainais". Ābolus var sagatavot daudzveidīgi un veselīgi – no rudens ražas būs gan sulas, gan biezeņi, ievārījumi, sukādes, vīns un etiķis. Garšīga un atspirdzinoša ir ne tikai ābeļu ziedu un mizu tēja, bet arī krāsnī lēni žāvētu lapu tēja.

 

 

 

Eiropā tas tika ievests 74. gadā pirms mūsu ēras, pateicoties romiešu karagājieniem uz pašreizējo Turcijas reģionu - ķiršu dzimteni, kādreizējo Kerasos pilsētu. Visizplatītākās ēdamo ķiršu sugas, kuras audzē arī Latvijā, ir saldais ķirsis un skābais ķirsis.

Ķirša augļus var ēst, pumpurus un jaunās lapiņas var pievienot salātiem, turklāt no ķirškoka tiek izgatavotas arī mēbeles, grīdas segums un citi izstrādājumi. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, akmens ķirsi, tūbaino ķirsi. Auglis ir kaulenis.

 

No meža zemenes ir izdalīta nozīmīga kultūrā audzējama forma - mēnešzemene, kura ražo no pavasara līdz rudenim. Kopš seniem laikiem šo meža ogu lieto tautas medicīnā, izmantojot gan pašas ogas, gan to lapas, sakneņus un ziedus. Gan ogas, gan lapas ārstē aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimības un uzlabo vielmaiņu.

Ziedam ir daudz auglenīcu, tāpēc attīstās riekstiņu kopauglis - no katras auglenīcas viens riekstiņš.

 

Daudzās rožu šķirnes ir lieliski krāšņumaugi. Pie Rundāles pils ir izveidots rozārijs - plaši rožu stādījumi.

 

Spirejas pilnos ziedos atgādina skaistas kupenas, turklāt krāsainas - gan baltas, gan rožainas un tumši sarkanas. Ir šķirnes, kurām arī lapas ir košos toņos, tāpēc īpaši dekoratīvi spirejas izskatīsies, stādītas grupā vai dzīvžogā.

 

 

 

  

Augs palīdz arī pie nieru un aknu slimībām, kuņģa čūlas, tūskām, caurejas un zarnu iekaisuma. Rasaskrēsliņu kā ārstniecisku līdzekli izmanto pat cukura diabēta gadījumā.
Pavasarī un rudenī rasaskrēsliņa tēja būs lielisks organisma attīrītājs. Pastāv sens uzskats, ka, regulāri attīrot organismu ar rasaskrēsliņu, tiek mazināta audzēju iespējamība.
Rasaskrēsliņa drogu pagatavošanai ievāc gan auga ziedus (pilnzieda laikā), gan lapas (augusta beigās).

 

 

 

Vāc un tautas medicīnā izmanto ziedošās galotnītes. To lieto neirozes, paātrinātas sirdsdarbības, paaugstināta asinsspiediena, miega traucējumu gadījumā, taču viena no vērtīgākām šī auga īpašībām ir spēja paplašināt sirds asinsvadus un mazināt stenokardijas sāpes. Vīgriezes ziedu tēja īpaši ieteicama cilvēkiem, kas ir nervozi.

 

 

 

Augu ievāc ziedēšanas laikā, tam ievāc visas daļas. Drogas smarža ir vāja, īpatnēja, garša savelkoša.

Tam piemīt sāpes mazinoša, urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība. To iesaka lietot vēdera aizcietējuma gadījumos. Ārīgi tas tiek lietots, ja ir angīna, rīkles, smaganu vai mutes dobuma gļotādas iekaisums. Tad to lieto skalošanai.

 

 

Ārstnieciskās iedarbības zinātnisko pamatojumu rozes ieguva tikai mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados, kad atklāja, ka to augļi satur daudz C vitamīna. Tāpat rožu augļi satur B1, B2, E, K un P vitamīnus, karotīnu, miecvielas, organiskās skābes, cukurus, minerālvielas u.c. Ārstniecībai ievāc tikai kaitēkļu nebojātus, nogatavojušos rožu augļus augustā, septembrī.