Katrs organisms, ko mēs redzam savā apkārtnē, bioloģijā tiek dēvēts par indivīdu.
Indivīds ir dažādu dzīvības formu (augi, dzīvnieki, sēnes) pamatvienība. Piemēram, ozols, kas aug parkā. Arī katrs cilvēks ir indivīds.
Katram indivīdam piemīt savas individuālas īpašības. Tomēr daudzi indivīdi ir savstarpēji līdzīgi, piemēram, visi kaķi. Tos nekad nevar sajaukt ar, piemēram, suņiem. Tie atšķiras tāpēc, ka pieder dažādām sugām.
Suga ir indivīdu kopa, kam ir līdzīga uzbūve un kas spēj savā starpā vairoties, dodot auglīgus pēcnācējus.
Indivīds suns Roko
Suga Mājas suns
Indivīds pienene
Dažādas sugas pēc līdzīga dzīves veida, barošanās un dzīves vides var apvienot lielākās grupās.
Nepieciešamība iedalīt dzīvās būtnes dažādās grupās jeb sistematizēt, radās jau senatnē. Tā sāka veidoties zinātnes nozare, ko nosauca par sistemātiku. Tās pamatlicējs ir zviedru dabas pētnieks Kārlis Linnejs.
Dažādos laika periodos dažādi zinātnieki ir atšķirīgi iedalījuši dzīvas būtnes. Pagaidām mums ir jāprot atšķirt organismu grupas:
- Augi;
- Dzīvnieki;
- Sēnes (tai skaitā ķērpji);
- Vienšūņi - mikroskopiski, kustīgi organismi, kas sastāv no 1 šūnas;
- Baktērijas - mikroskopiski organismi, kuru šūnas ir primitīvi būvētas.