Lapas galvenā funkcija ir fotosintēzes veikšana.
Fotosintēze ir process, kurā zaļie augi, izmantojot Saules gaismu, no neorganiskajām vielām ražo organiskās vielas.
Augi uzņem ūdeni un ogļskābo gāzi un, izmantojot gaismas enerģiju, ražo organisko vielu - glikozi. Fotosintēze notiek hloroplastos. Kā blakusprodukts šajā procesā izdalās skābeklis.
Fotosintēzei piemērotāka lapa ir ar iespējami lielāku virsmu gaismas uzņemšanai un porainu virsmu, lai lapā iekļūtu ogļskābā gāze. Tāpēc lapai ir īpaša uzbūve.
Virsējo epidermu klāj vaskots slānis, kas aizkavē ūdens zudumu - kutikula. Augi ar biezu kutikulu iztvaiko mazāk ūdens nekā augi ar plānu kutikulu. Epidermas šūnas ir caurspīdīgas, lai Saules gaisma iekļūtu dziļāk lapā.
Pamataudu šūnās ir hloroplasti, kuros notiek fotosintēze. Caur vadaudiem šūnām tiek piegādāts ūdens, bet ogļskābā gāze ieplūst caur atvārsnītēm.
No atvārsnīšu atveres lieluma ir atkarīga ūdens un ogļskābās gāzes plūsma. Jo atvārsnītes ir vairāk atvērtas, jo ūdens un ogļskābās gāzes plūsma lielāka.
 |  |
| Lapas plātne ir galvenā fotosintēzes vieta. Lapas kāts piestiprina lapu pie stumbra un pavērš to izdevīgākā stāvoklī attiecībā pret gaismu. | Vienkāršām lapām plātne ir vesela, tās mala var būt gluda vai robota, lapas forma var būt dažāda. Salikta lapa sastāv no vairākām atsevišķām lapiņām, kas dažādi izvietotas pie galvenā kāta. |
Atsauce:
Attēli no: https://dbscience3.wikispaces.com/file/view/LEAFSEC.JPG/73306427/LEAFSEC.JPG
http://www.robinsonlibrary.com/science/botany/anatomy/graphics/leaftypes.gif
http://www.robinsonlibrary.com/science/botany/anatomy/graphics/leafparts.gif