Augļu veidošanās — teorija. Bioloģija, 7. klase.

Parasti sēklas ir ietvertas auglī, kas tās pasargā un palīdz tām izplatīties. Tāpēc arī ziedaugus sauc par segsēkļiem.

Auglis veidojas no zieda, parasti no tā auglenīcas. Tā kā ziedi ir ļoti daudzveidīgi, arī augļi mēdz veidoties daudzveidīgi.

Ja ziedam ir viena auglenīca, veidojas auglis ar 1 sēklu, piem., ķiršiem.
Ja zieda sēklotnē ir 6 apaugļotas olšūnas, tad auglī būs 6 sēklas, piem., zirņa pākstī (A). Zirņa pāksts galā varam saskatīt zieda drīksnas paliekas.
Ja ziedam ir daudzas auglenīcas, tad arī veidojas kopauglis, piem., avenei. Tas sastāv no daudziem maziem auglīšiem, katrs no tiem ietver vienu sēklu (B). Pie avenes kopaugļa pamata varam saskatīt putekšņlapu paliekas.
No vairākiem ziediem kopīgi var veidoties kopauglis, piem, ananāsam (C).
Arī ābola uzbūvē varam atrast kauslapu paliekas (D).

Augļus iedala:

1. Viensēklas un daudzsēklu augļos.


Ozolzīles augļapvalks aizsargā vienu sēklu.	Katrā rudzu graudā atrodas viena sēkla.	Ķiršu kauliņš ir sēkla, bet garšīgais auglis - sēklapvalks.

Kazeņu kopauglī katrā mazajā "bumbiņā" atrodas viena sēkla.	Ķirbis ir vislielākā oga, kurā slēpjas vairāki simti sēklu.	Magones pogaļa ir auglis, kuram sakalstot, izbirst melnās sēkliņas.