Gliemeņu klase
Visām gliemenēm ir raksturīgs filtrējošs barošanās veids - tās iesūc ūdeni ar barības vielu daļiņām caur ievadsifonu, bet ūdeni izvada caur izvadsifonu. Elpo ūdenī izšķīdušo skābekli caur žaunām.
 
Attēls, sugas nosaukums
Dzīvesveids, izmantošana
Shutterstock_352922690_baltic clam shells_baltijas plakangliemene.jpg
Baltijas plakangliemene (Baltijas plānčaulgliemene)
Jūrā dzīvo uz grunts, parasti apmēram 5 cm ierakusies, visbiežāk līdz 20 metru dziļumam. Īpatņu skaits uz kvadrātmetru grunts mēdz sasniegt vairākus simtus. Ļoti bieži un masveidā izskaloti gliemežvāki redzami jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Čaulas pievieno vistu barībai kā kalcija avotu.
Shutterstock_2511766243_cockle shellfish cardiidae_lamarka sirsniņgliemene.jpg
Lamarka sirsniņgliemene
Jaunās gliemenes uzturas uz ūdensaugiem, vēlāk šī suga dzīvo uz smilšainas grunts. Gliemežvāki bieži redzami izskaloti jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Čaulas pievieno vistu barībai kā kalcija avotu.
Shutterstock_1397568059_freshwater mussel shell_dižā bezzobe.jpg
Dižā bezzobe
Vislielākā gliemene Latvijā - čaulas garums līdz 17 cm, reti vairāk. Bieži sastopama visā valstī stāvošos, dūņainos ūdeņos, galvenokārt dīķos.
   Shutterstock_1811993230_freshwater mussels_ziemeļu upespērlene.jpg
Ziemeļu upespērlene
Ļoti reta, aizsargājama suga. Uzskata, ka dzīves ilgums var sasniegt 50 gadus. Čaulas garums pieaugušam īpatnim sasniedz 11-13 cm. Sastopama Vidzemē, galvenokārt Gaujas pietekās. Piesārņojuma un upju gultnes pārveidošanas dēļ tās areāls visur Z-Eiropā sarucis.Lai gan, starp mantiju un čaulu iekļūstot smilšu graudam vai līdzīgam svešķermenim, šī suga veido pērles, mūsdienās Latvijā atrast pērli ir faktiski neiespējami, turklāt šajā aizsargājamajā gliemenē pērles meklēt aizliegts, jo, sabojājot čaulu, gliemene iet bojā.