5. Gliemju nozīme dabā un cilvēku dzīvē

  

Daudzu sugu gliemjus izmanto uzturā kā vērtīgu olbaltumvielu avotu.

 

1. Ziemeļu ēdamgliemenes (jūras sēdgliemene) čaulas garums Latvijā 2-3 cm, sāļākos ūdeņos citās jūrās - līdz pat 15 cm. Sastopama grupās piestiprinājusies pie substrāta, gliemežvāki bieži redzami izskaloti jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Izmantojamas kā bioloģiskais ūdens filtrs.

 

 

 

2. Austeres tiek audzētas Francijā, Spānijā, Vidusjūras valstīs, kā arī Ķīnā, Korejā. Baltijas jūra nav piemērota to audzēšanai.

 

 

 

3. Vīngliemeži tiek audzēti arī Latvijā, produkcija galvenokārt tiek eksportēta. Video Vīngliemežu audzēšana Latvijā

 

Tā kā gliemeži ir augēdāji, tie sagādā raizes dārzkopjiem. Vienkāršākā gliemežu apkarošanas metode ir to salasīšana un iznīcināšana. Uzrušinot augsni zem ogulājiem, gar dārza malām, tiek radīti gliemežu olu dēšanai nelabvēlīgi apstākļi. No ķīmiskajiem kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem tos paglābj čaula.

 

Gliemenes, kuru čaulas iekšpusi klāj perlamutra slānis, sauc par pērlenēm. Dabiskās pērles ir izaugušas bez cilvēka līdzdalības, kad kāds svešķermenis ir nejauši iekļuvis gliemenē starp mantiju un čaulu un pakāpeniski pārklājies ar tās mantijas dziedzeru izdalīto čaulas substanci. Mūsdienās vairums pārdošanā esošo pērļu ir kultivētas. Kultivētās pērles tiek audzētas ar cilvēka palīdzību. Gliemenē tiek implantēts svešķermenis – sīks perlamutra gabaliņš jeb lodīte, un pēc tam sāk veidoties pērle – tieši tāpat kā dabiskos apstākļos. Gan saldūdens, gan jūras pērleņu pērles tiek audzētas tropiskajos apgabalos.

 

 

Gliemji ietilpst daudzu sīko plēsēju ēdienkartē. Ar gliemjiem mielojas grauzēji, eži, vārnas, žagatas. Kailgliemežus labprāt apēd abinieki. Pasaulē ir sastopami plēsīgi gliemeži, kuri uzbrūk citiem gliemjiem.