Lai dzīvnieku pasaulē varētu vieglāk orientēties, dzīvniekus tāpat kā augus iedala sistemātiskajās vienībās jeb taksonos. Ar to nodarbojas zinātne sistemātika.
Dzīvnieku sistemātiskās vienības ir tips, klase, kārta, dzimta, ģints, suga. Sistemātikas pamatvienība ir suga.
Suga ir indivīdu kopa, kam ir līdzīga uzbūve un kas, savā starpā krustojoties, spēj radīt auglīgus pēcnācējus.
Indivīds ir atsevišķs sugas eksemplārs.
Kā piemēru aplūkosim Eirāzijas lūsi.
Eirāzijas lūsis ir sugas nosaukums. Parasti sugas nosaukumu veido divi vārdi. Tos raksta arī latīņu valodā. Eirāzijas lūsis latīņu valodā ir Lynx lynx.
 
lynx_lūsis_рысь.jpg
 
Sistemātiskā vienība
Raksturojums
Dzīvnieku valstsBarojas ar gatavām organiskām vielām (heterotrofs).
Hordaiņu tipsIr iekšējais skelets, kura centrālā daļa ir mugurkauls.
Zīdītāju klaseDzemdē mazuļus un baro tos ar pienu. Ir apmatojums.
Plēsēju kārtaAsi priekšzobi, gari ilkņi, dzerokļi ar asām šķautnēm, asi nagi. Gaļēdāji.
Kaķu dzimtaPriekškājām — 5 pirksti, pakaļkājām — 4 pirksti. Visām sugām ir asi, stipri izliekti un ievelkami nagi.
Lūšu ģintsĪsas astes, ausu pušķi un garas ūsas.
Eirāzijas lūsisĶermeņa garums ir 80-130 cm, bet augstums skaustā apmēram 70 cm. Ausīm ir melni pušķi.