Vairošanās ir indivīdu spēja radīt sev līdzīgus pēcnācējus.
 
Dabā pastāv divi vairošanās veidi - bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās.
  
Bezdzimumvairošanās - pēcnācējus rada viens dzīvnieks. Pēcnācēji ir ļoti līdzīgi savā starpā un vecākorganismam.
HydraBudding.png
Piemēram, hidras pumpurojas - uz hidras kāta izveidojas pumpurs, kurš izaug, atdalās un kļūst par jaunu hidru.
 
bo.png
Dzimumvairošanās - pēcnācējus rada divi vecāki. Tādēļ pēcnācēji daļu pazīmju iegūst no viena, bet daļu pazīmju - no otra vecākorganisma.
 
Dzīvnieku organismā veidojas atšķirīgas dzimumšūnas - tēviņiem spermatozoīdi, bet mātītēm olšūnas.
Olšūnu un spermatozoīdu saplūšanu sauc par apaugļošanos. No apaugļotās olšūnas veidojas dīglis - embrijs, kurš vairumam dzīvnieku attīstās olā, bet zīdītājiem - mātes dzemdē.
 
WEB_51272-600x389.png
Ja embrijs attīstās olā, tad attīstībai vajadzīgās vielas tas saņem no olas dzeltenumā uzkrātajām vielu rezervēm. Olas dēj gliemji, posmkāji, abinieki, rāpuļi un putni.
 
ku.png
Zīdītāju mazuļi attīstās mātes dzemdē un barības vielas caur nabas saiti saņem no mātes organisma.
 
Atsauce:
Attēli no: http://www.bigpicturebiology.com/wp-content/uploads/2014/09/HydraBudding.jpg
https://www.expatads.com/adpics1/2012/8/stunning-boxer-puppies-50245b1f45e086cd9771.jpg
http://blog.wwf.ca/wp-content/blogs.dir/1/files/2014/07/WEB_51272-600x389.jpg
http://www.pet-informed-veterinary-advice-online.com/images/pregnant-bitch-header.jpg