Rāpuļu skeleta uzbūve ir pielāgota to uzbūvei un dzīvesveidam, tāpēc dažādiem rāpuļiem tā atšķiras.
 
br.png
 
Bruņurupučiem lielākā daļa skeleta ir saaugusi kopā ar kaula bruņām, tāpēc vienīgās kustīgās daļas ir kakls, galva un kājas.
 
csk2.png
 
Čūskām nav kāju, tāpēc nav arī plecu un iegurņa joslas, kas balsta kājas. Čūskām ribas piestiprinātas pie visiem mugurkaula skriemeļiem, izņemot astes skriemeļus, bet pārējiem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem - pie mugurkaula krūšu daļas skriemeļiem. Čūsku mugurkaulā ir vairāk kā 400 skriemeļu.
 
Čūskām ir ļoti kustīgi žokļi, kas ļauj norīt medījumu, kurš ir lielāks par čūskas galvu.
 
h.png
 
Vairums rāpuļu ir gaļēdāji. Daudzām čūskām augšžoklī ir divi indes zobi, kuros atveras indes dziedzeru izvadkanāli. Ķirzakas upura noķeršanai mēdz izmantot mēli (attēlā hameleons). Daudzas bruņurupuču un dažas ķirzaku sugas ir augēdāji.
 
Visi rāpuļi elpo ar plaušām. Krokodiliem nāsis atrodas deguna virspusē, tie spēj elpot, paši atrodoties zem ūdens. Dažām ķirzaku un čūsku sugām ir papildorgāni, kuri ļauj uzkrāt gaisa rezerves ieniršanas vai upura norīšanās brīdim.
 
asinsrite.png
 
Atšķirībā no zīdītājiem un putniem, rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki, tāpēc, iestājoties rudenim, rāpuļi dodas ziemas guļā. Arī vasarā tie cenšas sildīties saulē.
 
Rāpuļiem ir divi asinsrites loki un trīskameru sirds. Sirds kambarim ir nepilnīgi izveidojusies šķērssiena. Mazais asinsrites loks nes asinis uz plaušām, lai tās bagātinātos ar skābekli, bet lielais asinsrites loks piegādā orgāniem jauktas asinis.
 
Izvadorgānu sistēmu veido 2 nieres, urīnvadi, urīnpūslis. Urīns tiek izvadīts caur kloāku.
 
Atsauce:
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/11/a6/de/11a6de5ff8d600237edde3d14be7ed5f.jpg
http://s1188.photobucket.com/user/Tictora/media/Turtle%20Animation/fig006_zpse64054c5.jpg.html
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/d9/SnakeSkelLyd.jpg