Pie plēsēju kārtas pieder gaļēdāji. Tiem ir asi priekšzobi, gari ilkņi un dzerokļi ar asām šķautnēm - gaļas plēšanai piemēroti zobi. Starp plēsējiem sastopami visēdāji, piemēram, lāči un daudzi plēsēji labprāt mielojas ar maitu - mirušiem dzīvniekiem.Visiem plēsējiem ir labi attīstīta dzirde un oža.
Plēsēju kārtas zīdītāji ir iedalīti 7 dzimtās. Latvijā sastopami 4 dzimtu pārstāvji.
Suņu dzimta
Pelēkais vilks ir vislielākais suņu dzimtas savvaļas pārstāvis. Parasti barā dzīvo pieaugušu vilku pāris un viņu bērni, visi bara locekļi ir viena ģimene.
Vilku gaudošana
Rudās lapsas barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielākus zīdītājdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un mežacūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).
Jenotsuns ir ievests jeb introducēts no Tālajiem Austrumiem. Dzīvnieks medī sīkākus dzīvniekus, labprāt ēd arī ogas. Ziemā guļ ziemas miegu.
Video: Jenotsuns.
Caunu dzimta
Āpsis ir lielākais caunu dzimtas dzīvnieks. Visēdājs, kurš ir aktīvs naktī.
Zebiekste ir vismazākais caunu dzimtas dzīvnieks, tomēr spēj nomedīt pat trusi.
Meža cauna tiek medīta kā kažokzvērs.
Sermulis vasaras kažociņā.
No savvaļas seska ir izveidots mīļdzīvnieks fredka jeb mājas sesks.
Lāču dzimta
Lāču dzimtu Latvijā pārstāv brūnais lācis. Dzīvnieks ir visēdājs. Ziemu pavada guļot midzenī. Latvijā brūno lāču ir maz, tie ir aizsargājami dzīvnieki.
Kaķu dzimta
Kaķu dzimtu pārstāv Eirāzijas lūsis. Eirāzijas lūsis ir liels plēsējs. Tas ir trešais lielākais plēsējs visā Eiropā. Par to ir lielāki brūnais lācis un pelēkais vilks. Medījot tas cenšas pielavīties medījumam pēc iespējas tuvāk, uzbrūkot no slēpņa, jo ātri skriet tas var tikai īsās distances.