Aizkuņģa dziedzeris ir garens dziedzeris, kas novietots tieši zem kuņģa. Katru dienu tas izdala apmēram 0,5 l sulas, kura satur enzīmus, kas šķeļ visas uzturvielas - ogļhidrātus (amilāze), olbaltumvielas (tripsīns) un taukus (lipāze).
Zarnas ir garākā gremošanas sistēmas daļa. Ir tievā un resnā zarna. No kuņģa barības putriņa nonāk divpadsmit pirkstu zarnā (tievās zarnas sākumdaļa), kurā ieplūst aizkuņģa dziedzera sula un žults. Divpadsmit pirkstu zarna savu nosaukumu ir ieguvusi tāpēc, ka tās garums ir vienāds ar 12 rādītājpirkstu platumu.
Tievā zarna ir visgarākais gremošanas sistēmas nodalījums. Pieaugušam cilvēkam tievā zarna ir 6 - 7 m gara. Tievajā zarnā izdalās zarnu sula. Šī sula palīdz šķelt visas uzturvielas. Ogļhidrāti tiek sašķelti līdz glikozei, bet olbaltumvielas sadalītas līdz aminoskābēm. Taukus šķelšanai palīdz sagatavot aknu izstrādātā žults. Vispirms žults uzkrājas žultspūslī, pēc tam ieplūst divpadsmit pirkstu zarnā. Žults ietekmē tauki pārvēršas emulsijā - sīkās tauku lodītēs, un tiem labāk piekļūst gremošanas enzīmi. Taukiem šķeļoties, rodas glicerīns un taukskābes.
Attēlā: Zarnu bārkstiņas mikroskopā
Tievajai zarnai ir nozīme ne tikai barības vielu šķelšanā, bet arī uzsūkšanā. Zarnas kopējā virsma ir ļoti liela, jo tās siena veido krokas, bet gļotādai ir sīki izaugumi - zarnu bārkstiņas. Katrā bārkstiņā ir kapilāri un limfkapilāri. Glikoze un aminoskābes no tievās zarnas uzsūcas asins kapilāros, bet tauku šķeltprodukti (glicerīns un taukskābes)- limfkapilāros.
Attēlā: Zarnu nūjiņas elektronu mikroskopā
Tievajā un resnajā zarnā mīt cilvēkam derīgas baktērijas - zarnu nūjiņas. Tās izdala enzīmus, kuri veicina gremošanu un sintezē B grupas vitamīnus, kas nepieciešami normālai vielmaiņai. Zarnu nūjiņas arī nomāc zarnās esošo kaitīgo pūšanas un rūgšanas mikroorganismu darbību.
Ja cilvēks uzņem bojātu uzturu vai arī ilgstoši lieto antibiotikas, tiek traucēta zarnu nūjiņu vairošanās un to vietā stājas kaitīgi mikroorganismi. Rodas disbakterioze. Tās laikā zarnās pastiprināti veidojas gāzes.