1. Mutes dobums

Gremošanas process sākas mutes dobumā. Ar zobiem nokož kumosu, to sasmalcina un saberž. Zobi piedalās arī skaņu veidošanā. Jo labāk barība tiek sasmalcināta mutes dobumā, jo ātrāk un pilnvērtīgāk tā tiek pārstrādāta turpmāk.

 

 

Zoba redzamā daļa ir kronis jeb vainadziņš, zoba kakliņu apņem smaganas, bet zoba saknes ir iestiprinātas žoklī īpašā ligzdiņā. Zoba kroni no ārpuses klāj emalja - cietākie organisma audi. Emalja satur fluoru (F), tāpēc zobu nostiprināšanai iesaka lietot zobu pastas, kas satur fluoru.
Zoba pamatmasu veido cieta viela, ko sauc par dentīnu. tas satur kalciju. Ja cilvēki ar uzturu nesaņem pietiekami daudz kalcija, bojājas zobi. Zoba vidū ir dobums, kuru sauc par pulpu. Tajā pa zoba saknes kanālu ieiet asinsvadi un nervs. Asinsvadi piegādā zobam barības vielas.

 

 

Zobus iedala priekšzobos, acu zobos, mazajos un lielajos dzerokļos. Priekšzobi ir līdzīgi kaltam, kas palīdz nokost kumosu. Acu zobiem ir konusa forma. Tie kalpo barības satveršanai. Gan priekšzobiem, gan acu zobiem ir viena sakne. Dzerokļiem ir plakana virsma ar pauguriņiem. Ar dzerokļiem barību sasmalcina un saberž. Lielajiem dzerokļiem ir divas vai trīs saknes, bet mazajiem dzerokļiem - viena, kas reizēm sazarojas divās saknēs.

 

Cilvēka dzīves laikā zobi izšķiļas divas reizes. Pirmie zobi ir piena zobi. Tie bērnam izaug noteiktā secībā vecumā no 6 mēnešiem līdz 2,5 gadiem. Bērnam no 5 - 7 gadu vecumam piena zobus pakāpeniski nomaina pastāvīgie zobi. Pieaugušam cilvēkam ir no 28 līdz 32 zobiem, jo abos žokļos pēdējie lielie dzerokļi jeb gudrības zobi var izšķilties aptuveni 18 gadu vecumā vai arī neparādīties vispār.

 

 

 

Nozīmīgs ir arī pareizs zobu sakodiens. Tam ir ne tikai estētiska nozīme, bet ir arī liela loma gremošanā vispār. Ja zobu sakodiens nav pareizs, ēdiens tiek sliktāk sakošļāts un zobi biežāk bojājas. Sakodiena koriģēšanai izmanto ortodontiskās zobu platītes.

 

Ļoti svarīgi ir tīrīt zobus, jo zobstarpās pēc ēšanas paliek barības atliekas un vairojas baktērijas. Zobi jātīra ar zobu birsti un zobu pastu, bet spraugas jāiztīra ar zobu diegu vai irbulīti. Mutes dobuma un zobu pašattīrīšanos veicina cietu dārzeņu, piemēram, burkānu un cietas maizes ēšana.

 

 

 

 

Biežākā zobu slimība ir to bojāšanās jeb kariess. Sākumā, kamēr bojāta tikai zoba emalja, cilvēks sāpes nejūt. Bet, kad bojājums ir skāris arī dentīnu, zobs ir jutīgs, ja ēd vai dzer kaut ko karstu vai aukstu vai ēd saldumus.Kad ir bojāta pulpa, ir jūtamas stipras sāpes, jo ir atkailināts zoba nervs. Stipri bojātam zobam nervs ir jānomērdē un jāizņem, bet kanāls jāpiepilda ar cietu masu - cementu. Šāds zobs ir nedzīvs. Pēc kāda laika tas kļūst pelēks. Ja zobus neārstē, pie to saknēm var rasties sastrutojums un tad zobs ir jāizrauj.

 

Regulāra zobu kopšana un zobārsta apmeklēšana vismaz reizi gadā palīdz novērst zobu un mutes dobuma slimības.

 

Mutes dobumā ir siekalas, ko izdala lielie un mazie siekalu dziedzeri.

 

Mazie siekalu dziedzeri atrodas mutes gļotādā. Ir trīs pāri lielo siekalu dziedzeru - pieauss, zemmēles, zemžokļu. Siekalas samitrina barību un palīdz norīt kumosu, piedalās skaņu veidošanā. Tajās ir vielas, kas iznīcina mikrobus, kā arī enzīmi, kuri sašķeļ ogļhidrātus (cieti).

Siekalu reakcija ir vāji sārmaina (pH ir 6,8 - 7). Ļoti skāba uztura lietošana traucē ogļhidrātu šķelšanos. Siekalas neiedarbojas uz pārējām uzturā esošajām barības vielām - olbaltumvielām un taukiem.

 

 

Mutē ir arī garšas orgāns - mēle. Cilvēks sajūt dažādas garšas kā skābu, sāļu, saldu, rūgtu garšu, ko uztver ar garšas kārpiņām uz mēles. Mēle palīdz noteikt arī ēdiena temperatūru, pārvieto kumosu mutē un virza to uz rīkli. Mēle ir arī runas orgāns.

Mutes dobuma augšējo daļu veido mīkstās un cietās aukslējas. Mīkstajās aukslējās pie ieejas rīklē ir izaugums - ūka jeb mēlīte. Tā nosedz ieeju deguna dobumā brīdī, kad tiek rīts kumoss.