Cilvēka auss sastāv no ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Ārējo ausi veido auss gliemežnīca, ārējās auss eja un bungplēvīte. Aiz bungplēvītes atrodas vidusauss ar trīs auss kauliem- āmuriņu, laktiņu un kāpslīti- kuri novada skaņas vibrācijas uz iekšējo ausi. Galvenā iekšējās auss sastāvdaļa ir auss gliemezis, kurš galvenokārt veic dzirdētās skaņas frekvences analīzi. Ausī arī atrodas līdzsvara orgāns. Tas ir veidots no trīs pusloka kanāliem - katram kanāliņam atbilst kāda no koordinātu telpas asīm.
Skaņas vilnis nonāk vidusausī un iesvārsta bungplēvīti, kas kustina āmuriņu, kas kā bundzinieks sit pa laktiņu taktī ar gaisa svārstībām. Pastiprinātais signāls ierosina auss nervu un mūsu smadzenēs nonāk jau kā elektrisks signāls, kas izsauc skaņas sajūtu. Taču iekšējā ausī var nonākt arī svārstības pa kauliem. Pamēģiniet "griezt" zobus vai paklakšķināt ar mēli aizvērtā mutē. Vai arī pabungājiet ar pirkstu viegli pa savu galvu. Jūs to tūlīt dzirdēsiet. Skaņa pa kauliem nonāk iekšējā ausī. To izmanto, lai radītu dzirdes aparātu tiem, kam ir traumēta vidusauss.
Dzirdes pasliktināšanās rodas ilgstoši uzturoties lielā troksnī. Tādā veidā tiek bojāti dzirdes receptori un pie īpaši stiprām skaņām var pat pārplīst bungādiņa. Dzirdi bojā gandrīz nepārtraukta mūzikas klausīšanās austiņās. Būtisks simptoms, kas liecina par dzirdes pasliktināšanos, ir periodisks vai pastāvīgs troksnis vienā vai abās ausīs.
Dažreiz slimnieks šo troksni dzird tikai absolūtā klusumā, naktī, un tas viņam traucē iemigt, tad raksturīgs bezmiegs. Cilvēks, kuram pasliktinājusies dzirde, ir nervozs, pazeminās viņa darbaspējas, rodas neērtības sajūta cilvēkos, jo ir traucēts sazināšanās process. Raksturīgi dzirdes traucējumu pavadoņi ir galvas reiboņi.
Ar otītu jeb vidusauss iekaisumu saprot auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisumu. Infekcija parasti nokļūst vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma. Vidusauss iekaisuma attīstību sekmē iesnas un nepareiza deguna šņaukšana. Nevajadzētu šņaukt abas nāsis vienlaicīgi. Vieglākos gadījumos ir sāpes ausīs un pasliktināta dzirde, smagākos — var būt temperatūra, auss sastruto un strutas izlaužas ārā caur bungplēvīti. Strutas no infekcijas vietas var izlauzties arī līdz iekšējām smadzenēm, kur sabojā līdzsvara un dzirdes orgānus. Ja iekaisuma ierosinātājs ir vīruss, tad izdalījumi var būt arī asiņaini. Pēc baseina apmeklēšanas noteikti ir jāizžāvē mati un ziemā ir jānēsā cepure vai ausu sildītāji.
Sēra korķis rodas ārējā auss ejā. Sēra izdalīšanās ejā ir normāla parādība, kas veicina ejas attīrīšanos. Kad ausu sērs sastrēgst ārējās auss ejā, neatslāņojas un tāpēc kļūst cietāks, rodas sēra korķis. Pasliktinās dzirde un ja sērs saskaras ar ūdeni tas piebriest un cilvēks kļūst kurls. Ir kategoriski aizliegts tīrīt ausis ar vates kociņiem, jo tādā veidā var iespiest sēra korķi tālāk, līdz tas nonāks uz bungplēvītes. Cilvēks ar sēra korķi nedrīkst saaukstēties, jo var rasties iekaisums. Ausi drīkst tīrīt tikai ar silta ūdens strūklu.Visieteicamāk būtu griezties pie ārsta.