1. Iekšējās Q un M piepūles liecē sijai.

Pēc tam, kad ir noteiktas balstu reakcijas, varam aprēķināt sijas iekšējās piepūles. Šķērslieces gadījumā rodas divas iekšējās piepūles – lieces moments M un šķērsspēks Q (ass spēks N var rasties, ja sijai bez vertikālās slodzes ir pielikta kāda slīpa vai horizontāla slodze).

To spēka projekciju, kura cenšas atšķelto stieņa daļu pagriezt pulksteņa rādītāja virzienā pret šķēluma smaguma centru, pieņemam par pozitīvu (pretējā gadījumā par negatīvu). Ja sijai pielikta izkliedēta slodze, to izkliedētās slodzes daļu, kura darbojas uz atšķelto stieņa posmu, aizstājam ar kopspēku un turpmāk ar to rīkojamies kā ar koncentrētu spēku.

Ja spēka darbības rezultātā atšķeltās sijas daļas apakšējā josla tiek stiepta, tad šī spēka radīto momentu uzskatām par pozitīvu, pretējā gadījumā par negatīvu.
Ja sijai pielikta izkliedēta slodze, lietojam izkliedētās slodzes kopspēka radīto momentu. Spēkpāri (koncentrētu momentu) lietojam ņemot vērā pieņemto zīmju likumu.

Vispārīgā gadījumā lieces momenti un šķērsspēki ir mainīgi lielumi un atkarīgi no šķēluma atrašanās vietas. Uzskatāmības dēļ tos mēdz attēlot grafiski, konstruējot pieņemtā mērogā piepūļu M un Q diagrammas jeb epīras. Šim nolūkam nosaka piepūļu M un Q vērtības sijas dažādos šķēlumos un atliek tās perpendikulāri epīras asij. Pozitīvās Q vērtības atliek virs ass, bet negatīvās vērtības atliek zem ass. Pozitīvas M vērtības atliek zem ass, bet negatīvās — virs ass (līdz ar to M epīra būs sijas stieptajā pusē). Šāds M epīru attēlošanas princips ir dziļi iesakņojies būvspeciālistu praksē, jo uzskatāmi norāda uz būvelementa stiepto zonu, kura lielākajā daļā gadījumu ir atbildīga par būvdarinājumu drošumu (nestspēju) un kur dzelzsbetona konstrukcijās ir jāizvieto nesošā armatūra.

1) Sastādot momentu līdzsvara vienādojumu pret punktu B, nosakām reakciju $V_A$.
$\sum M_B=q_1\cdot 2\cdot 7+P_1\cdot 5+P_2\cdot 3+q_2\cdot 3\cdot \mathrm{1,}5-V_A\cdot 6=0$
$V_A=\mathrm{61,16}\mathit{kN}$

2) Sastādot momentu līdzsvara vienādojumu pret punktu A, nosakām reakciju $V_B$.
$\sum M_A=P_1\cdot 1+P_2\cdot 3+q_2\cdot 3\cdot \mathrm{4,5}+q_1\cdot 2\cdot 1-V_B\cdot 6=0$
$V_B=\mathrm{34,83}\mathit{kN}$

3) Sadalām siju posmos tā, lai katra posma robežās iekšējās piepūles mainītos pēc viena noteikta likuma. Dotajai sijai jāapskata četri posmi.
Pirmajā posmā (šķēlums 1-1) iekšējās piepūles nosaka izkliedētā slodze $q_1$, otrajā posmā (šķēlums 2-2) tai pievienojas balstu reakcija $V_A$, trešajā posmā (šķēlums 3-3) papildus jāņem vērā arī spēks $P_1$. Ceturto posmu (šķēlums 4-4) izdevīgāk analizēt no labās puses, jo tad varam aprobežoties ar mazāku ārējo slodžu (ieskaitot balstu reakciju) skaitu. Šķēlumu atrašanās vietu raksturo koordinātes $z_1,z_2$..., kuras atskaitām no katra posma sākuma.

4) Konstruē šķērsspēku Q epīras . Lai iegūtu šķērsspēka vērtību šķēlumā, varam summēt spēku projekcijas gan pa kreisi, gan pa labi no šķēluma. Pirmajā šķēlumā ērtāk summēt spēku projekcijas no kreisās puses, jo tur darbojas tikai izkliedētā slodze $q_1$. Tā kā izkliedētā slodze pret šķēlumu 1-1 darbojas pretī pulksteņa rādītāja virzienam, kopspēks no tās izkliedētās slodzes daļas, kas atrodas pa kreisi no šķēluma 1-1 , jāņem ar negatīvu zīmi. Izteiksme šķērsspēka aprēķināšanai būs spēkā visā pirmajā posmā, t.i. $z_1$ vērtībām no 0 līdz 2 m. Tātad:
$Q_{1-1}=-q_1\cdot z_1$; $0\le z_1\le 2$
$Q_{2-2}=-q_1\cdot 2+V_A$; $0\le z_2\le 1$
$Q_{3-3}=-q_1\cdot 2+V_A-P$; $0\le z_3\le 2$
$Q_{4-4}=-V_B+q_2\cdot z_4$; $0\le z_4\le 3$

5) Momentu epīras M konstruēšanai attiecīgajos posmos iegūstam sekojošas izteiksmes:
$M_{1-1}=-q_1\cdot \frac{z_1\cdot z_1}{2}$; $0\le z_1\le 2$
$M_{2-2}=-q_1\cdot 2\cdot \left(z_2+1\right)+V_A\cdot z_2$; $0\le z_2\le 1$
$M_{3-3}=-q_1\cdot 2\cdot \left(z_3+2\right)+V_A\cdot \left(z_3+1\right)-P_1\cdot z_3$; $0\le z_3\le 2$
$M_{4-4}=V_B\cdot z_4-q_2\cdot \frac{z_4\cdot z_4}{2}$; $0\le z_4\le 3$

6) Atbilde:

Sijas stiprības aprēķinos būtiska ir maksimālā lieces momenta vērtība. Šķēlumu, kurā darbojas maksimālais lieces moments, sauc par bīstamo šķēlumu. Dotajai sijai bīstamais šķēlums ir ar maksimālo momenta vērtību 59,4 kN·m.