Piepūļu noteikšana plakanās kopnēs
Vispārīgie jēdzieni
Kopņu uzdevums, līdzīgi kā sijām, ir pārsegt vērā ņemamus laidumus. Kopnes vienmēr ir vieglākas par atbilstošām sijām pie uzdotas slodzes un laiduma (attāluma starp balstiem).
Katrs kopnes stienis savieno divus mezglus. Stieņi, kuri ierobežo kopnes kontūru no augšas, veido kopnes augšējo joslu, bet stieņi, kuri ierobežo kopnes kontūru no apakšas, apakšējo joslu. Stieņus, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo joslu, sauc par režģi. Režģa vertikālos stieņus sauc par statiem, bet slīpos — par atgāžņiem. Attālumu starp kopnes balstu locīklu centriem sauc par laidumu. Attālumu starp joslas blakus mezgliem sauc par paneļa garumu. Vislielāko attālumu starp kopnes augšējo un apakšējo joslu sauc par kopnes augstumu. Laidumu apzīmē ar burtu l, paneļa garumu — ar d, kopnes augstumu — ar h.
Nosakot piepūles kopnes stieņos tiek izmantotas sekojošas izejas hipotēzes:
Pētījumi rāda, ka papildus spriegumi, kurus rada stingie savienojumi, nav būtiski, jo sastāda tikai dažus procentus no spriegumiem locīklveida kopnēs.
Pamatojoties uz šo un iepriekšējo pieņēmumu visos kopnes stieņos ir iespējama tikai ass stiepe vai spiede (vienīgā iespējamā iekšējā piepūle ir aksiālspēks N).
Tas dod iespēju pielietot kopnēm spēku darbības neatkarības principu.
Kopnes izmanto ēku jumtos, stāvu pārsegumos, karkasos, tiltos, celtņos, torņos un citās konstrukcijās. Visbiežāk kopnes izgatavo no tērauda vai dzelzsbetona.
Balstu reakcijas un iekšējās piepūles visos kopnes stieņos nosaka no statikas līdzsvara vienādojumiem (skat. 1. tēmu), kurus var sastādīt projekciju vai momentu vienādojumu veidā.
Piepūles attēlo ar bultām, kuras vērstas prom no mezgla, t.i., pieņem, ka visi stieņi ir stiepti. Ja aprēķinu rezultātā tiek iegūta pozitīva piepūles vērtība, stienis ir stiepts, bet, ja tiek iegūta negatīva vērtība, tad stienis ir spiests.
Šķēlumi, projekciju asis un momentpunkti pēc iespējas jāizvēlas tā, lai katrs līdzsvara vienādojums saturētu tikai vienu nezināmu piepūli un nebūtu jārisina vienādojumu sistēma ar vairākiem nezināmajiem.
Ieteicams izvēlēties tādus šķēlumus, lai kopne tiktu sadalīta divās daļās tā, ka tiek pārgriezti ne vairāk kā trīs stieņi (šķēlumi 1-1 un 2-2) vai arī tiek izgriezts kāds no mezgliem (šķēlumi 3-3 un 4-4).
Atkarībā no izvēlētā šķēluma veida un pielietotajiem līdzsvara vienādojumiem iegūstam dažādas kopnes stieņu iekšējo piepūļu noteikšanas metodes.
a)
b)
To izmanto, ja ir iespējams pāršķelt kopni tā, lai tiktu šķelti tikai trīs stieņi, no kuriem ik divi pa pāriem krustojas vienā punktā. Kopni ar šķēlumu sadala divās daļās un vienu daļu atmet (parasti to, kurai pielikts lielāks skaits ārējo spēku). Atlikušās daļas līdzsvaru jānodrošina pagaidām nezināmajām piepūlēm pārgrieztajos stieņos (iekšējās piepūles var noteikt tikai pārgrieztajos stieņos).
Līdzsvara vienādojumi jāsastāda tā, lai katrā vienādojumā būtu tikai viena nezināma iekšējā piepūle. Tādēļ, lai noteiktu kādu no nezināmajām piepūlēm, momentu vienādojums jāsastāda pret punktu, kurā krustojas pārējo divu piepūļu darbības līnijas. Šo punktu sauc par momentpunktu, jeb Ritera punktu.
Aprēķināt piepūles attēlā parādītajai kopnei ar šķēlumu 1-1 pāršķeltajos stieņos!
Atmetam kopnes kreiso daļu un analizējam labās daļas līdzsvaru. Nezināmās piepūļu vērtības kopnes labajai daļai pieliekam pozitīvā virzienā (no mezgliem), pieņemot, ka stieņi ir stiepti. Stieņu un piepūļu apzīmēšanai var izmantot mezglu numerāciju.
Lai iegūtu piepūles vērtību augšējās joslas stienī , par momentpunktu jāņem punkts, kurā krustojas divu pārējo pārgriezto stieņu darbības līnijas, tas ir mezgls 5. Šādā gadījumā līdzsvara vienādojums saturēs tikai vienu nezināmu piepūli :
kur – piepūles plecs pret mezglu 5 (minimālais attālums no spēka darbības līnijas līdz punktam, pret kuru tiek rēķināts moments).
Iegūtā piepūles vērtība:
ir negatīva, tātad stienis ir spiests (raksturīgi stieņiem, kuri veido augšējo joslu).
Nosakot piepūli atgāznī , momentpunkts atrodas ārpus kopnes robežām – punktā k:
Iegūstam piepūles vērtību
no kura, ņemot vērā, ka = 2P, iegūstam:
Tātad stienis
Lai noteiktu piepūli atgāznī 2-7, šķeļam kopni ar šķēlumu 2-2 un sastādām spēku projekciju līdzsvara vienādojumu uz vertikālu asi kreisajai kopnes daļai:
Stienis
Lai aprēķinātu piepūli stienī A-1, sastādām spēku projekciju līdzsvara vienādojumu uz vertikālu asi kreisajai atšķeltajai kopnes daļai (att. b):
No šī vienādojuma iegūstam:
Tātad, stienis A-1 ir spiests un pareizais piepūles virziens ir pretējs izvēlētajam (tas ir vērsts uz mezglu A).
No tā izsaka:
Stienis A-4 ir stiepts.