Laika mēri ir saistīti ar Zemes, Mēness un Saules kustību.
GADS ir laiks, kurā Zeme apriņķo Sauli. Viena gada laikā nomainās 4 gadalaiki - ziema, pavasaris, vasara, rudens.
1 gadā (1 g.) ir 12 mēneši (12 mēn)
Gads sākas ar janvāri, tad seko februāris, marts, aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris, decembris.
Vienā gadā ir 365 vai 366 dienas. Katrs ceturtais gads ir vienu dienu garāks, tad februārī ir 29 dienas. To sauc par garo gadu.
MĒNESIS ir laika vienība, ko lieto kalendārā. Šis laika posms ir aptuveni vienāds ar laika periodu, kad Mēness apriņķo Zemi un tam nomainās visas četras Mēness fāzes (29,53 dienas).
Mēnesī var būt 30 vai 31 diena. Izņēmums ir februāris, kurā ir 28 dienas (garajā gadā 29 dienas).
DIENNAKTS ir laiks, kurā Zeme izdara pilnu apgriezienu ap savu asi.
Diena ir laika intervāls no Saules lēkta līdz Saules rietam. Nakts ir laika intervāls no Saules rietam līdz Saules lēktam.
Diennakts sākas pusnaktī. Diennaktī ir 24 stundas.
1 stundā (h) ir 60 minūtes (min)
1 minūtē (min) ir 60 sekundes (s)
