Zemes virsma nemitīgi mainās. To var ietekmēt gan cilvēka darbība, gan dabas spēki.
Svarīgi!
Augsne un ieži ar laiku noārdās dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja, ūdens, ledus, kā arī temperatūras ietekmē.
Ūdens var iežus izskalot, šķīdināt un pārvietot ar ūdens straumēm. Tas mēdz noskalot augsnes daļas spēcīgu lietus gāžu laikā, kad lāsēm krītot tiek atdalītas augsnes daļas.
Īpašas izmaiņas zemes virsmā var novērot jūras vai kādu citu ūdenstilpju tuvumā, kur viļņi ar laiku noskalo krastu, tā samazinot sauszemes teritorijas. Arī Latvijas jūrmalās var redzēt, kā sauszemes krasti ar gadiem tiek noskaloti arvien vairāk.
Arī sasalis ūdens jeb ledāji, lēni slīdot, kā buldozeri stumj irdenos iežus un nogludina tos. Interesanti, ka temperatūras izmaiņu ietekmē ikviena viela sasilstot izplešas, bet atdziestot saraujas. Tas notiek arī ar dažādiem iežiem un klintīm, tāpēc temperatūras pārmaiņās, iežu virsējos slāņo veidojas plaisas un tie pamazām sadrūp.
Vējš spēj aizpūst augsnes un iežu daļiņas, kā arī citviet pasaulē var novērto vēja ietekmē izveidojušās interesantas formas akmeņus un veidojumus klintīs.
Par vēja un ūdens ietekmi uz zemes virsmu var pārliecināties arī vienkāršos eksperimentos.
Cilvēka darbība var pastiprināt šo dabas ietekmi, ja tiek izvēlēti nepiemēroti lauksaimniecības zemju kopšanas veidi, notiek mežu izciršana vai kā citādi tiek noplicināta un izmainīta zemes virsma.
Daudzviet cilvēki ar savu darbību cenšas ierobežot dabas spēku un ierīko dažādas konstrukcijas, kas aizsargā no augsnes un iežu noārdīšanās.
