Selekcija
Uzmanīgi aplūko attēlu! Mēģini izdomāt, kas kopīgs visiem tajā redzamajiem augiem!
Jā, šie augi ir zaļi. Tiem ir lielas lapas, nav redzami ziedi. Izrādās - šie visi dažādie augi ir kāposti. Tie radušies no viena kopīga senča - savvaļas kāposta. Savvaļas kāposts ir neuzkrītošs augs ar palielām lapām.
Tālā senatnē cilvēki vēl nemācēja audzēt augus un dzīvniekus pārtikai. Viņi devās uz mežiem un pļavām, vāca augus un medīja. Cilvēki pamanīja, ka daži augi garšo labāk par citiem. Viens no šādiem augiem bija arī savvaļas kāposts. Lai nebūtu vienmēr jādodas augus meklēt, cilvēki nolēma tos iestādīt tuvāk saviem mājokļiem. Dažiem kāpostiem izauga lielākas lapas kā citiem. Ja cilvēki bija gudri, viņi saprata, ka izdevīgāk pavairot šādus kāpostus. Nākamajos gados atkal izvēlējās lielākos kāpostus. Kad to atkārtoja simtiem gadu, izveidojās kultūraugs kāposts ar lielām sulīgām lapām. Tas vairs nav īpaši līdzīgs savam savvaļas sencim.
Līdzīgi no sīciņiem savvaļas burkāniem tika iegūti lieli, sulīgi dārza burkāni. Līdzīgi tika izveidoti arī citi kultūraugi - kartupeļi, bietes, rīsi, āboli un citi.
Procesu, kad pavairošanai izvēlas organismus ar vēlamām pazīmēm, sauc par selekciju. Selekcija ir veids, kā iegūt mikroorganismus, augus un dzīvniekus, kas ir uzlaboti, salīdzinājumā ar to senčiem - savvaļas sugām.
Selekcijas rezultātā arī no vienas sugas, pelēkā vilka, tika iegūtas daudzas ļoti atšķirīgas suņu šķirnes. Sākotnēji, kad cilvēki pieradināja vilkus, tie visi bija līdzīgi. Tomēr cilvēkiem tie bija palīgi dažādās jomās. Vieni cilvēki vēlējās palīgu ganībās, citi - medībās. Vēl citiem bija vajadzīgs mājas sargs. Cilvēki izvēlējās kucēnus, kas vairāk atbilda viņu vajadzībām. Kad kucēni izauga, arī no viņu bērniem tika atlasīti tie, kam visvairāk izpaudās vajadzīgās īpašības. Tūkstošiem gadu ilgā laikā izveidojās vairākas suņu šķirnes, kas atšķīrās gan ar izskatu, gan ar uzvedību.
Mūsdienās jaunu šķirņu veidošana notiek ar precīzākām metodēm. Latvijā to veic vairākas selekcijas stacijas un speciāli pētniecības centri. Attēlā redzama miežu šķirņu audzēšana Priekuļu pētniecības centrā. Lielais lauks ir sadalīts vairākos mazākos. Katrā mazajā laukumā tiek sēta cita miežu šķirne. Pie laukuma ir plāksnīte ar šķirnes nosaukumu, lai tās nesajuktu. Kad mieži ir izauguši, graudi nogatavojusies, tos novāc. Ražu salīdzina ar dažādām metodēm un secina par katras šķirnes plusiem un mīnusiem.
Katrai kultūraugu un pieradināto dzīvnieku sugai tiek veidotas daudzas šķires. Piemēram, dažādām miežu šķirnēm atšķiras nogatavošanās laiks, augu augstums, sēklu ķīmiskais sastāvs un citas īpašības. Tiek pārbaudīts, kura šķirne labāk aug Latvijas klimatā un augsnē, kuras šķirnes graudi labāk der pārtikā, kuri - lopbarībā. Kad šķirne ir izveidota un pārbaudīta, lauksaimnieki var iepazīties ar šķirnes aprakstu un iegādāties piemērotāko augu sēklas audzēšanai savā saimniecībā.
Arī dažādām krāšņumaugu šķirnēm ir dažāds izskats. Piemēram, tulpēm ir dažāda ziedu krāsa un ziedlapu forma. Cilvēki var izvēlēties stādīt dārzā tās šķirnes, kas viņiem labāk patīk.
Lai strādātu par selekcionāru (cilvēks, kas veic selekciju), ir vajadzīga liela pacietība. Jaunas šķirnes radīšanai vajadzīgi vairāki gadi, pat gadu desmiti.
