Kāpēc dzīvnieki rūpējas par mazuļiem?
Augiem veidojas liels sēklu daudzums. Tikai daļa no tām nonāk vietā, kur var izdīgt. Citas sēklas nonāk nepiemērotās vietās. Tās var iet bojā, tās kāds var apēst.
Dzīvnieku vairošanās procesi ir ļoti daudzveidīgi. Dažiem dzīvniekiem veidojas ļoti daudz olu. Piemēram, zivis var iznērst (izvadīt) pat vairākus miljonus ikru jeb olu.
Zivs nērš ikrus.
Citiem dzīvniekiem visas dzīves laikā dzimst tikai daži mazuļi. Piemēram, gorillām parasti dzimst viens mazulis 5 gados. Jo mazāk mazuļu rodas dzīvniekam, jo pieaugušie to vairāk aprūpē. Tas ir saprotams, jo ir svarīgi, lai šis mazulis izdzīvotu.
Kā dzīvnieki rūpējas par mazuļiem?
Dažkārt šķiet, ka dzīvnieks par mazuļiem nerūpējas nemaz. Šķiet, ka tas izdēj olas un pamet tās likteņa varā. Tomēr ne vienmēr tā ir. Ir ļoti dažādi veidi, kā nodrošināt veiksmīgāku mazuļu izdzīvošanu.
Vietas izvēle. Vairums dzīvnieku ļoti rūpīgi izvēlas vietu, kur izdēt olas. Piemēram, tauriņi un gliemeži olas piestiprina pie augu lapām vai stumbriem.
Tauriņa olas uz koka stumbra.
Lielie jūras bruņurupuči dodas uz salām, kur olas ierok smiltīs. Uzsilušās smiltis palīdz mazuļiem olā attīstīties.
Bruņurupucis dēj olas smiltīs.
Ir zivis, kas ikrus nērš (izvada) speciāli izveidotās bedrītēs vai starp augiem, lai tos nevarētu apēst citi ūdens iemītnieki.
Ligzdas vai migas veidošana. Ļoti daudzi dzīvnieki gatavo migu vai ligzdu, kur augt un attīstīties mazuļiem. Migas ir slēptuves starp koku saknēm, alās, zaru kaudzēs. Tās bieži tiek izklātas ar mīkstu, siltu materiālu - sausiem zāles stiebriem, dzīvnieku vilnu. Migas visbiežāk veido zīdītāji - peles, susuri, vilki un citi.
Peles miga dobumā.
Vispazīstamākie ligzdu veidotāji ir putni. Putni ligzdas taisa uz zemes, koku dobumos un koku zaros. Kā ligzdas materiālu putni izmanto zarus, zāles stiebrus, sūnas un līdzīgus. Daudzi cilvēki kokos izvieto putnu būrus, lai putniem būtu droša vieta ligzdas būvēšanai.
Stārķi veido ligzdu.
Vairāku putnu dzīvei ligzdās ir iespējams sekot tiešsaistes kamerās vietnē dabasdati.lv.
Rūpes par mazuļiem. Daļa dzīvnieku izdēj olas piemērotā vietā un dodas prom. Tomēr ļoti daudzi dzīvnieki sargā olas un mazuļus, mazuļus baro un māca dažādas prasmes. Olas sargā daudzas čūskas, krokodili, zirnekļi un, protams, putni.
Pitons sargā olas.
Putnu mazuļu attīstība var notikt divējādi. Ir putnu mazuļi, kas ļoti drīz pēc izšķilšanās jau spēj paši iet, peldēt un ēst. Tādi ir, piemēram, pīļu, vistu un gulbju mazuļi. Šādus mazuļus sauc par ligzdbēgļiem. Vecāki tos sargā, putnēni ēdienu sameklē paši.
Gulbju mazuļi ir ligzdbēgļi.
Citiem putniem no olas mazuļi izšķiļas kaili, bez spalvām, aizvērtām acīm. Vecākiem tos vairākas nedēļas jāsilda, jāpienes ēdiens. Kad mazuļiem izaugušas spalvas, vecāki tos māca lidot. Šādus putnēnus sauc par ligzdguļiem. Ligzdguļi ir, piemēram, zvirbuļi, stārķi, pūces, vanagi un daudzi citi putni.
Ligzdguļi piedzimst nevarīgi.
Zīdītājiem piedzimst vairāk vai mazāk attīstīti mazuļi. Peļu, kaķu un lāču mazuļi piedzimst ar aizvērtām acīm un ausīm, tie nespēj paši pārvietoties. Māte mazuļus silda un baro ar savu pienu. Vēlāk, kad mazuļi ir paaugušies un jau spēj ēst cietu barību, māte tiem māca izdzīvošanai svarīgas prasmes. Gandrīz visi zīdītāju mazuļi rotaļājas, lai iemācītos skriet, bēgt, medīt un aizstāvēties. Pieaugušie plēsīgie dzīvnieki māca mazuļus, kā pareizi medīt.
Stirnu, briežu un zirgu mazuļi drīz pēc dzimšanas ceļas kājās un jau pēc pāris dienām spēj iet kopā ar baru. Māte baro mazuli ar pienu un sargā, kamēr tas pieaug. Mazulis no pieaugušajiem mācās, kā pasargāties no plēsīgajiem dzīvniekiem.
Svarīgi!
Atceries! Dzīvnieki laikā, kad tiem ir mazuļi, var būt ļoti agresīvi. Tāpēc nekad netuvojies savvaļas dzīvnieku mazuļiem. Vecāki noteikti ir tuvumā. Tie var uzbrukt, lai aizsargātu savu bērnu. Netuvojies arī mājdzīvnieku mazuļiem, ja nezini, kā to māte reaģēs uz mazuļu aiztikšanu.
Video par augu un dzīvnieku vairošanos (latviešu valodā, līdz 17:30 minūtei) skaties ŠEIT.
