Apstākļi ekosistēmās ir dažādi. Katrā ekosistēmā dzīvojošie augi un dzīvnieki ir pielāgojušies apkārtējiem apstākļiem.
Augu pielāgošanās dzīves apstākļiem
Augs, kurš pielāgojies dzīvei ūdenī, nespēs izdzīvot sausā vidē, piemēram, tuksnesī.
Augu daudzveidība ekosistēmās ir ļoti plaša. Dažādi augi spēj augt dažādās ekosistēmās, bet katrai ekosistēmai ir raksturīgi savi apstākļi.
Pienene, kura var augt gan dārzā, gan ceļmalā vai pļavā, vizuāli atšķirsies.
Pienene dažādās vietās
Pienenei, kura aug bagātīgā augsnē, piemēram, dārzā, ir pieejams lielāks daudzums ar nepieciešamajām barības vielām nekā sausā vietā, piemēram, grants ceļa malā. Auga spēja attīstīties tiešā veidā ir saistīta ar apkārtējās vides apstākļiem - gaismas daudzums, augsne, temperatūra utt.
Augi pielāgojas apkārtējiem apstākļiem. Augi ir pielāgojušies apkārtējās vides apstākļiem, ņemot vērā augsnes bagātību, gaismas un vēja daudzumu, mitrumu, temperatūru. Šie apstākļi nosaka to, kādas būs auga lapas, sakņu sistēma, lielums.
Augiem, kuri aug sausās vietās, lapas ir šauras, lai zaudētu mazāk ūdeni, sakņu sistēma ir dziļi zemē, lai noturētu augu un uzņemtu ūdeni.
Kāpu niedres
Augiem, kuri aug ūdenī, ķermenis ir mīksts, tas viegli spēj pārvietoties pa ūdeni (pakļauties ūdens plūsmai) . To sakņu sistēma veidojas ūdenstilpnes gultnē.
Ūdens augi
Augi, kuri aug mitrās vietās, nereti ir ļoti sīki. Mitrās vietās augsnei ir minimāla vai nenotiek vispār gaisa apmaiņa.
Mitrās vietās augoši augi
Augi aug visur, kur tiem pietiek gaisma, siltums un mitrums. Nereti, kad ekosistēmā valda tām netipiski apstākļi, augi nespēj izdzīvot.
Tomāti dažādās augsnēs
Piemēram, upes ekosistēmā esošie augi ir pielāgojušies ne tikai mitrajiem dzīves apstākļiem, bet arī tam, ka upē visu laiku ir ūdens plūsma, ziemā ūdenstilpne aizsalst.
Upes ekosistēma vasarā
Dzīvnieku pielāgošanās dzīves apstākļiem
Tāpat kā augi, arī dzīvnieki pielāgojas apkārtējai videi. Ekosistēmās, kur ir mitrāks, siltāks un vairāk dažādu augu, dzīvnieku daudzveidība būs plašāka nekā vietās, kur apstākļi ir auksti vai sausi.
Dzīvnieki, kuri dzīvo aukstos apstākļos - arktiskajos tuksnešos, ir ar biezu āda vai ādas apmatojumu un zemādas tauku slāni, kas pasargā no aukstuma.
Piemēram, baltajiem lāčiem ir biezs zemādas tauku slānis, kas pasargā no nosalšanas, kad tas dodas ūdenī meklēt barību.
Ledus lācis
Dzīvniekiem, kuri dzīvo mitros apstākļos, nereti ir plati nagi, kas palīdz neiestigt dubļos vai purva stigās.
Ziemeļbriedis purvā
Gandrīz visiem dzīvniekiem, kuri dzīvo ūdenī, ir spuras, kas palīdz tiem pārvietoties zem ūdens, uz ķermeņa esošās gļotas padara to ķermeni slidenu, Ir zivis, piemēram, butes, kuras dzīvo tuvāk ūdenstilpņu gruntei un ir plakanas, lai tās būtu grūtāk pamanāmas.
Bute pielāgojas ūdenstilpnes gruntei
Dzīvnieki, kuri dzīvo sausās vietās - tuksnešos, spēj ilgstoši iztikt bez ūdens un spēj mērot lielus attālumus, lai atrastu pārtiku.
Piemēram, feneks, kas dzīvo tuksnesī ir ar lielām ausīm, kas palīdz atbrīvoties siltuma. Tās pēdas klāj apmatojums, kas mazina pēdu apdegumu rašanos.
Feneks
