Par biosfēru sauc Zemes daļu, kur dzīvo dzīvie organismi, sākot no baktērijām un beidzot ar sarežģītiem dzīviem organismiem (dzīvnieks, cilvēks u.c.).
Biosfēra sastāv no atmosfēras, litosfēras un hidrosfēras.
Atmosfēra sastāv no vielām gāzveida stāvoklī (skābeklis un slāpeklis), hidrosfēra no ūdens un tajā izšķīdušajām dažādam vielām, kā arī litosfēra, kura aizņem lielāko Zemes daļu.
Atmosfēra ir Zemes gaisa apvalks, kas sastāv no slāpekļa, skābekļa, ogļskābās gāzes un citām vielām.
Atmosfērā veidojas vējš un laikapstākļi.
Zemes atmosfēras uzbūve un tās sastāvs ietekmē Saules starojuma pārvērtības, kā arī Zemes klimatu.
Zemes atmosfēra sastāv no vairākiem slāņiem (troposfēra, stratosfēra, mazosfēra, termosfēra), atmosfēra ir mainīga. Katrā atmosfēras slānī temperatūra un ķīmiskais sastāvs ir mainīgs. Tas ir atkarīgs no augstuma.
Atmosfēras uzbūve
Troposfēra ir atmosfēras apakšējais slānis, kas saskaras ar litosfēru, hidrosfēru, biosfēru un tas ir svarīgi, lai nodrošinātu dzīvību uz Zemes.
Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija, apmēram, no 30 līdz 50 km augstumā. Galvenā ozona funkcija ir aizsargāt Zemi no ultravioletā starojuma.
Atmosfēras pastāvēšana ir dzīvības priekšnosacījums uz Zemes, savukārt dzīvības procesi ļoti ietekmē atmosfēras sastāvu. Cilvēka darbības dēļ notiek, izmaiņas visās Zemes sistēmās, bet visvairāk tas ietekmē atmosfēru.
Atmosfēra ir kā barjera, kura pasargā dzīvību uz Zemes.
Atmosfēras spiediens ir spēks, ar kādu gaiss spiež uz Zemes virsmu un visiem apkārtējiem objektiem.
Atmosfēras masa ir apmēram viena miljonā daļa no visas Zemes masas.