Ikdienā mēs varam novērot ļoti daudz situācijas, kurās iedarbojas ne tikai kustību veicinoši spēki, bet arī kustību kavējoši spēki - berzes spēks un pretestības spēks.
 
Berzes spēks
 
Situācijās, kad saskaras divu kustībā esošu ķermeņu virsmas, rodas berze un berzes spēks. Šis spēks novērojams, piemēram, berzējot rokas, velkot ragavas vai stumjot kasti.
 
shutterstock_1892062600.jpg shutterstock_1853250850.jpg shutterstock_1694682256.jpg
Svarīgi!
Berzes spēks darbojas pretēji kustības virzienam un kavē to.
YCUZD_220906_4428_Vilcējspēks un berzes spēks_3.png
 
YCUZD_220906_4428_Vilcējspēks un berzes spēks_2.png
 
Berzes spēks ir atkarīgs no virsmām, kas saskaras. Jo virsmas ir gludākas, jo berzes spēks ir mazāks. Šo sakarību var pārbaudīt, gan ikdienā, kad izjūtam lielāku slīdēšanu ziemā, gan arī dažādos eksperimentos.
 
YCUZD_220905_4429_Ņūtona otrais likums.png shutterstock_1714630651.jpg
 
Ja ir saķere starp dažādām virsmām, piemēram, apavu zoli un grīdu, tad var notikt kustība un ķermenis noturēties uz ceļa, tāpēc berze ir nepieciešama un lietderīga ikdienas situācijās. Pateicoties berzes spēkam var iegūt uguni un siltumu. Ziemā ir būtiski palielināt berzi, lai nodrošinātu drošību uz apledojušiem ceļiem, kā arī berzes spēks liek palikt priekšmetiem savās vietās.
 
shutterstock_390012175.jpg shutterstock_2053471763.jpg shutterstock_1877621257.jpg
 
Nereti ikdienas situācijās berzes spēks ir nevēlams un tas tiek samazināts. Slidas vai slēpes tiek asinātas, lai labāk slīdētu, bet čīkstošas durvju eņģes ieeļļotas. Tātad, berzes spēku var samazināt, lietojot dažādas smērvielas, nogludinot virsmas vai mehāniski uzlabojot tās. Bieži, lai samazinātu berzi, tiek izmantoti ritenīši, kas atvieglo smagu priekšmetu pārvietošanu.
 
shutterstock_91897124.jpg shutterstock_1816251542.jpg shutterstock_247105477.jpg
  
Atkārtojuma video par berzes spēku var apskatīt šeit.
 
Pretestības spēks
 
Skrienot ūdenī vai ātri braucot ar riteni, var sajust pretestību un kustība uz priekšu prasa lielāku piepūli. Šajā gadījumā rodas pretestības spēki, jo ķermenis kustas kādā vidē, piemēram gaisā vai ūdenī.
 
supergenijalac Shutterstock.jpg shutterstock_1528939049.jpg
Pretestības spēks - kustības virzienam pretēji vērsts spēks, kas darbojas uz ķermeni, kurš kustas kādā vidē (gaisā, ūdenī).
Jo ātrāk notiek kustība, jo lielāku pretestības spēku var sajust, tāpēc automašīnu, ātrvilcienu, lidmašīnu un arī zemūdeņu formas ir noapaļotas, plūdlīnijas un pielāgotas gaisa pretestības mazināšanai. Ļoti būtiski samazināt pretestību ir arī vairākos sporta veidos, piemēram, skeletonā un riteņbraukšanā, tāpēc gan formas tērpi un ķiveres, gan ķermeņa pozas ir maksimāli aerodinamiskas.
 
shutterstock_172581671.jpg  shutterstock_1181252650.jpg
 
Tātad, lai pretestības spēku novērstu, ķermeņus veido noapaļotas vai plakanās (plūdlīnijas) formas (attēlā vidējā forma).
 
3.svg
Svarīgi!
Pretestības spēks ir atkarīgs gan no vides, gan ķermeņa formas un kustības ātruma.
Pretestības spēks tiek lietderīgi izmantots, piemēram, lecot ar izpletni. Gaisa pretestība ļauj izpletnim laisties lejā daudz vienmērīgāk.
 
shutterstock_1928604995.jpg
 
Atsauce:
Pretestības spēks 1. att. - supergenijalac / Shutterstock.com