6. Dzīvnieku organismu daudzveidība

Lai arī dzīvniekiem ir vairākas kopīgas pazīmes, tomēr tie ir ļoti daudzveidīgi organismi, kuriem atšķiras ķermeņa uzbūve, izmēri, izskats, dzīves vide un dzīvesveids.

 

 

Katrs orgāns veic kādu noteiktu funkciju dzīvnieka organismā. Dažādiem dzīvniekiem iekšējās ķermeņa daļas var būt atšķirīgas pēc uzbūves, bet tās veic vienu un to pašu funkciju. Tas lielākoties ir saistīts ar vidi, kurā dzīvnieki dzīvo, dzīvesveidu un attīstību. Piemēram, zivīm elpošanas orgāns ir žaunas, bet zīdītājiem - plaušas. Lai arī orgāni ir dažādi, to funkcija ir viena - nodrošināt skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izvadīšanu.

 

 

 

 

Vienkāršākie dzīvnieki elpošanas procesu nodrošina ar ķermeņa virsmu, piemēram, sliekas. Kukaiņiem elpošanas orgāni ir īpašas caurulīšu sistēmas - trahejas.

 

Uzņemtais skābeklis ir jānogādā uz visām dzīvnieka ķermeņa šūnām, un to nodrošina asinsrites orgāni - sirds un asinsvadi. Zīdītāju un putnu sirds sastāv no četrām lielākām daļām jeb kambariem, bet rāpuļiem ir trīs kambaru sirds. Zivīm un abiniekiem sirds sastāv no divām daļām. Dzīvniekiem atšķiras arī asins plūsma organismā pa īpašiem asinsrites lokiem.

 

 

Gremošanas orgānu uzdevums ir uzņemt, sasmalcināt, pārstrādāt nepieciešamās barības vielas, kā arī izvadīt lieko. Sliekas gremošanas sistēma ir ļoti vienkārša, bet zīdītājiem, piemēram, kaķiem šajā procesā iesaistās virkne orgānu, kas pilda svarīgas funkcijas. Ar muti barība tiek uzņemta un pēc tam ir rīkle, barības vads, kuņģis un zarnas, kā arī anālā atvere, pa kuru tiek izvadīts nepārstrādātais un liekais.

 

 

 

 

Liela nozīme barības kumosu iegūšanā un košļāšanā ir zobiem. Arī tie dzīvniekiem var ļoti atšķirties, atkarībā no barības veida. Grauzējiem ir labāk attīstīti priekšzobi, bet plēsējiem ir spēcīgi un asi ilkņi. Zālēdājiem vislabāk ir izveidojušies dzerokļi jeb zobi, ar kuriem tiek sasmalcināta barība.

 

 

Dzīvo organismu viens no galvenajiem uzdevumiem ir vairoties, lai saglabātu un turpinātu sugu. Vairošanās var notikt, ja saplūst sievišķā un vīrišķā dzimumšūna, kas attīstījusies dzimumorgānos. Dzīvnieku pasaulē vairošanās var notikt dējot olas, piemēram, kukaiņi, putni, rāpuļi un zivis dēj olas. Gandrīz visiem zīdītājiem mazuļi attīstās īpašā mātītes orgānā - dzemdē, bet pēc attīstības laika notiek dzemdību process.

 

  

 

 

 

Reaģēšanā, vides uztveršanā un saskaņotā organisma darbībā liela nozīme ir nerviem un smadzenēm, kas veido nervu sistēmu. Sarežģītāka nervu sistēma ir mugurkaulniekiem, bet salīdzinoši vienkārša tā ir, piemēram, tārpiem.

 

 

 

Balsta un kustība orgānu sistēmā iekļaujas skelets un muskuļi. Tie piešķir ķermenim formu un ļauj kustēties. Būtisku loma ir kustību orgāniem - kājām, spārniem, spurām. Pārvietošanās orgāni ļauj noteikt dzīvnieku dzīves apstākļus, kā arī to pielāgotību dzīves videi.