Zeme griežas ap Sauli
Zemes ass ir slīpa: zemeslode ir it kā noliekusies uz vieniem sāniem. Šādā stāvoklī tā riņķo ap Sauli. Viena gada laikā Zeme apgriežas ap Sauli vienu reizi.
Griežoties ap Sauli, mainās Saules siltuma un gaismas daudzums, ko saņem noteiktas Zemes vietas. Tādēļ mainās aukstāka laika periodi ar siltākiem. Tos sauc par gadalaikiem.
Vairāk par to vari uzzināt šeit.
Gadalaiki Latvijā
- Kad Latvija ir pagriezusies pret Sauli, tā saņem vairāk Saules gaismas un siltuma, tāpēc ir vasara. Saule ir augstu pie debesīm, dienas ir garas, bet naktis - īsas.
- Kad Zeme pagriežas, Saules gaismas un siltuma daudzums samazinās. Iestājas rudens. Diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma, pamazām dienas kļūst īsākas par nakti.
- Kad Latvija vēl vairāk pagriežas projām no Saules, tā saņem vēl mazāk Saules gaismas un siltuma, tāpēc iestājas ziema. Saules augstums pie debess ir vismazākais, dienas ir pavisam īsas, bet naktis ļoti garas.
- Zemei griežoties, Saules gaismas daudzums atkal palielinās, un iestājas pavasaris. Diena un nakts atkal ir aptuveni vienāda garuma.
Izpēti attēlā, kā mēs redzam Saules kustību dažādos gadalaikos!
Pārmaiņas rudenī
Rudenī Saule spīd īsāku laiku kā vasarā un nepaceļas tik augstu. Tāpēc dienas kļūst īsākas. Samazinoties Saules gaismas daudzumam, notiek izmaiņas dabā - augu lapas zaudē zaļo krāsu, putni un citi dzīvnieki gatavojas ziemošanai.
Izpēti kalendārā, cik gara šodien ir diena!
Tā kā Saule spīd īsāku laiku un atrodas zemāk pie apvāršņa, laiks kļūst vēsāks. Gaisa temperatūru mēra ar termometru:
Temperatūras mērīšanai izmanto termometru, tās mērvienība ir Celsija grādi . Tad, kad gaisa temperatūra ir 0 vai zemāka, no ūdens veidojas ledus.
Mūsdienās temperatūras mērīšanai izmanto arī sarežģītākas ierīces. Attēlā redzama ierīce, kura attēlo nokrišņu daudzumu, laiku, gaisa temperatūru telpā un gaisa temperatūru laukā.
Piemērs:
Nosaki, kāda šobrīd ir gaisa temperatūra laukā!