4. Ūdenskrātuvju raksturošana

Lai raksturotu ūdenskrātuvi, no sākuma jānosaka tās veids.

 

Strauts plūst diezgan strauji. Tas ir sekls, šaurs. Ļoti bieži ūdens plūdumu traucē akmens krāvumi, zari un citi šķēršļi, veidojot līkumus un nelielas krāces. Strautam kļūstot platākam, tas pārveidojas par upi.

 

Upes ir ļoti dažādas - platas un šauras, dziļas un seklas, taisnas un līkumainas, lēnas un straujas. Visām upēm kopīgs ir tas, ka tās plūst no iztekas uz ieteku kādā ezerā, jūrā vai okeānā. Raksturojot upi, jāstāsta par tās īpašībām.

 

Ezers veidojas plašā zemes padziļinājumā, kur uzkrājas saldūdens. Ezeros parasti ietek upes un avoti, tajos krīt nokrišņi. Ezeri nereti iegūst ūdeni arī no purviem. No ezeriem parasti iztek viena upe.

 

Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpne, kura saistīta ar okeānu. Latvija atrodas pie Baltijas jūras. Tās ūdens nav ļoti sāļš, Baltijas jūra ir diezgan sekla - vidējais dziļums ir 55 metri, dziļākā vieta ir 459 metrus dziļa.